Rinkēvičs: ES jāsūta skaidrs signāls par atbalstu Eiropas valstīm, kuras apņēmušās īstenot demokrātiskās reformas

Eiropas Savienībai (ES) jāsūta skaidrs signāls par atbalstu Eiropas valstīm, kuras apņēmušās īstenot demokrātiskās reformas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, trešdien Rinkēvičs darba vizītē Briselē, Beļģijā, tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Tikšanos laikā tika apspriests atbalsts Ukrainai, ES paplašināšanās politika, situācija Tuvajos Austrumos, ES aizsardzības industrijas kapacitātes stiprināšana, kā arī migrācijas izaicinājumi, īpašu uzmanību pievēršot situācijai uz Latvijas austrumu robežas.

Valsts prezidents pauda atbalstu ES paplašināšanās politikai, sevišķi attiecībā uz iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu. Rinkēvičs arīdzan uzsvēra, ka valstīm, kuras pretendē uz dalību, jāpieņem ES vērtības un principi ne tikai vārdos, bet arī skaidri demonstrējot reformu rezultātus. Valsts prezidents norādīja, ka pilnībā atbalsta iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu. Tāpat viņš atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstu centienus ieviest nepieciešamās reformas.

Apspriežot Krievijas agresiju pret Ukrainu, Valsts prezidents apliecināja nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai, aicinot ES sniegt visu nepieciešamo atbalstu. Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām ir visnozīmīgākais drošības apdraudējums. Prezidenta ieskatā, ES un tās dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

"Jāizpilda visas līdz šim paustās apņemšanās par militārā un finansiālā atbalsta sniegšanu īstermiņā un ilgtermiņā. Jāceļ aizsardzības industrijas kapacitāte, kā arī jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai Ukraina tiktu finansēta bez pārrāvuma," atzīmēja Rinkēvičs.

Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos pēc "Hamās" teroristiskajiem uzbrukumiem Izraēlai 7.oktobrī, Valsts prezidents atzina Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, vienlaikus uzsverot nepieciešamību mazināt apdraudējumu palestīniešu iedzīvotājiem, kā arī novērst humanitārās situācijas pasliktināšanos un konflikta eskalāciju plašākā reģionā.

Valsts prezidents arī aktualizēja jautājumu par Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu ES ārējai robežai. Rinkēvičs aicināja ES risināt mākslīgi radīto migrācijas krīzi, tai skaitā pielāgojot migrāciju regulējošos normatīvos aktus atbilstoši aktuālajiem izaicinājumiem, kā arī uzturot politisko spiedienu pret Aleksandra Lukašenko režīmu.