Kongresā atbalsta rezolūciju vēstures pētniecībā

Latvijas vēstures kongresā vairākums dalībnieku atbalstījuši kongresa rezolūciju, kurā apkopots pasākumu plāns, lai uzlabotu situāciju vēstures pētniecībā un izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūciju darbībā.

Rezolūcijas veidotāju redzējumā nepietiekama finansējuma trūkuma, atmiņu politikas nepietiekamības un vēsturnieku pasivitātes dēļ līdz šim "nav pienācīgi izmantots" organizāciju un personu, kuras saglabā, māca un komunicē vēsturiskus faktus un pagātnes stāstus, potenciāls. Vienlaikus bez spēcīgas nacionālās vēstures pētniecības bāzes neesot iespējama Latvijas piederība Eiropas politiskajai, ekonomiskajai un kultūras telpai.

Priekšlikumos iekļauta arī nepieciešamība veicināt ārzemju pētnieku piesaistīšanu Latvijas vēstures izpētei un zinātnieku atgriešanos Latvijā, radot pētniekiem starptautiski konkurētspējīgu atalgojumu vēstures nozarē un izveidojot "adekvāti finansētas" vietas zinātniskajās institūcijās. Tāpat rezolūcijā ierosināts Latvijas Zinātnes padomei izveidot ilgtermiņa pētniecības individuālos grantus vēstures nozarē.

Savukārt izglītības sistēmai būtu jānodrošina vēsturnieku profesijas ataudze. Kā norādīja rezolūcijas autori, Latvijas Universitātes fakultāšu reorganizācijas rezultātā nedrīkst ciest jauno vēsturnieku sagatavošanas kvalitāte. Savukārt vēstures studiju programmās būtu jānodrošina iespēja studentam iegūt papildu specializācijas, piemēram, svešvalodas, kurās radīti "Latvijas vēsturei nozīmīgi avoti", publisko vēsturi, muzeoloģiju un arhīvniecību.

Rezolūcijas sastādītāji arī aicina izstrādāt kopīgu Baltijas vēstures pētniecības finansēšanas instrumentu, lai starptautiski veicinātu reģionam kopīgu vēstures tēmu izpēti. Rezolūcijas autori arī uzskata, ka valsts stratēģiskajā komunikācijā Latvijas vēstures naratīvi starptautiski jāstāsta kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī būtu jāpaplašina VKKF Muzeju nozares attīstības programma, lai atmiņu institūcijas varētu veidot "regulāras un augstvērtīgas" publiskās vēstures programmas un izstādes.

Tāpat tiek aicināts izstrādāt ilgtermiņa tematisku publiskās vēstures programmu ar attiecīgu finansējumu. "Līdzšinējā pieeja, piemēram, "LV 100", "Eiropas kultūras galvaspilsēta", "Rainis un Aspazija" un "Latviešu grāmatai 500" ir pierādījusi šādas pieejas efektivitāti," vērtēja rezolūcijas autori.

Rezolūcijas projekta autori arī uzskata, ka būtu jāpaplašina valsts pētījumu programmas vēstures nozarē, veidojot programmu ne tikai 20.-21.gadsimta, bet arī 13.-19.gadsimta pētniecībai.

Savukārt Valsts kultūrkapitāla fondā līdzās esošajām deviņām nozarēm tiek ierosināts izveidot atsevišķu Vēstures nozari ar attiecīgu ekspertu komisiju. Latvijas vēsturnieku darbu tulkojumiem svešvalodās un būtisku starptautisku pētījumu tulkošanai latviešu valodā būtu jāparedz finansējums.

Rezolūcijas autori arī aicina "steidzami" uzlabot atmiņas institūciju infrastruktūrā, nodrošinot labākus personāla un pētnieku darba apstākļus, kā arī pieejamību. Viņu ieskatā, būtu jāiegulda arī lielāki resursi atmiņas institūciju krājumu digitalizācijā un digitalizēto materiālu pieejamības uzlabošanā.

Papildu resursi būtu jāpiešķir arī atmiņas institūcijām, lai pētniekiem padarītu elektroniski pieejamus visus uzskaites sarakstus un biežāk izmantoto materiālu lietas, norāda rezolūcijas autori.