Neapliekamā minimuma celšana ir jāskata kontekstā ar citiem jautājumiem, jo nākamā gada budžetā skatīt to atrauti nav fiziski iespējams, komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) kritiku par nodokļu slogu, medijiem otrdien sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka, ceļot neapliekamo un diferencēto neapliekamo minimumu, netiek maksāti nodokļi, un tas prasa vēl lielākus līdzekļus budžetā, kuru šobrīd vienkārši nav. Tāpat viņa uzsvēra, ka neapliekamais minimums ietekmē virkni citu jautājumus.
To šobrīd šajā budžetā nav iespējams izdarīt, jo arī pašvaldības norādīja, ka tādā gadījumā jādomā uzreiz arī par pašvaldību finansējumu, jo neapliekamais minimums tieši ietekmē pašvaldību ienākumus,
sacīja Siliņa.
Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apstiprināja, ka jautājums nav pazudis no Ekonomikas ministrijas dienaskārtības, bet tas ir jāskata "kopējā nodokļu harmonijā", ko ietekmē atvieglojumi, slimības lapu regulējums, pašvaldību izlīdzināšanas finansējums un citi.
"Skatot atrauti, tas radītu tikai izdevumus budžetā, un mēs neviens nevarētu pārliecināties par to, kādu efektu tas dos tautsaimniecībai," sacīja Valainis, vienlaikus uzsverot, ka tas ir būtisks jautājums un ministrijā par to neizbēgami būs sarunas.
Jau ziņots, ka pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nākamā gada valsts budžetā kritizēja jautājumus, kas skar neapliekamo minimumu, algu disproporciju drošības struktūrās, kā arī finansējumu profesionālajām izglītības iestādēm un dzelzceļa infrastruktūrai.
LBAS ieskatā, būtu jāceļ neapliekamais minimums ne tikai minimālajai algai, bet arī vidējai darba samaksai. LBAS uzskata, ka maksimālais piemērojamais neapliekamais minimums ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā 2024.gadā. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, LBAS ieskatā, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī.
LBAS norāda, ka diemžēl šajā jautājumā līdz šim nav izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu neapliekamā minimuma robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025.gadu, turpinot darbu pie jaunu parametru noteikšanas 2024.gadā, paralēli kopējās nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.
LBAS uzsver, ka nav pieļaujama šī jautājuma stagnācija, jo Lietuva un Igaunija neapliekamo minimumu un minimālo algu pārskata regulāri, un Latvija vēl papildus zaudē darba samaksas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. LBAS norāda, ka arī 2024.gadam gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir iezīmēts jauns maksimālais neapliekamā minimuma līmenis, to nosakot attiecīgi - 747 eiro un 654 eiro apmērā, kamēr Latvijā tas saglabāsies 500 eiro līmenī trešo gadu pēc kārtas.