Kultūras ministrijas (KM) budžeta prioritātes mediju nozarē ir pilnvērtīga virzīšanās uz gadiem iekavētu mediju apvienošanu, kas palielinātu sabiedrisko mediju konkurētspēju pret satura "milžiem", stiprinātu kultūras elpu un veicinātu latviskāku informatīvo telpu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja kultūras ministre Agnese Logina (P).
Viņa norādīja, ka finansējuma palielinājums veicinās arī politisko neatkarību, jo mazinās atkarību no ikgadējām lūgšanām pēc finansējuma. Tāpat tas nozīmēs arī satura uzlabošanu sabiedriskajos medijos, ļaus noturēt vadošos žurnālistikas satura veidotājus, kā arī veicināt tehnoloģisko attīstību, lai stiprinātu sabiedrisko mediju lomu digitālajās platformās.
KM informēja, ka šobrīd plānots papildu finansējuma ieguldījums sabiedrisko mediju pārvaldībā, kam 2024.gadā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, 2025.gadā 18,6 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 21,9 miljoni eiro. Papildu finansējums paredzēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) kapacitātes stiprināšanai, sabiedrisko mediju juridiskai apvienošanai, sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai un attīstībai.
SEPLP piebilda, ka sabiedriskajiem medijiem ir atvēlēts liels finansējums. Nākamajā gadā finansējums sastāda 5,2 miljonus eiro, no kuriem 1,7 miljoni eiro paredzēti "Latvijas radio", bet 3,4 miljoni - "Latvijas televīzijai." Finansējums plānots sabiedriskā pasūtījuma izpildei saistībā ar izmaksu kāpuma kompensāciju, darbinieku atalgojuma tuvināšanai tirgus mediānai, satura attīstībai un kvalitātes pilnveidošanai, kā arī tehnoloģiju infrastruktūras pamatdarbības atjaunošanai.
2025.gadā sabiedriskajiem medijiem paredzēts finansējums 10 miljonu eiro apmērā, no kuriem 6,9 miljoni eiro atvēlēti "Latvijas televīzijai", bet 3 miljoni - "Latvijas radio". Tam papildu nāks klāt rezervētie līdzekļi sabiedrisko mediju apvienošanai reformai 8,5 miljonu eiro apmērā.
Savukārt 2026.gadā sabiedriskajiem medijiem paredzēts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem, 10 miljoni plānot "Latvijas televīzijai," bet teju pieci miljoni eiro - "Latvijas radio". Rezervētie līdzekļi papildu veido 6,8 miljonus eiro.
Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izvirzījusi četras prioritātes, un galvenā ir padomes kapacitātes stiprināšana, monitorējot interneta vietnes, nelegālā satura izplatīšanu u.c., kam paredzēti 45 012 eiro.
Kā otru prioritāti NEPLP izvirzījusi pētījuma par medijpratību veikšanu, kam nepieciešams finansējums 53 000 eiro apmērā. Pētījums ļaus noteikt medijpratības līmeni sabiedrībā, savukārt iegūtie dati būs nozīmīgi, nākotnē ieviešot medijpratības stratēģiju Latvijā.
Vēl 41 000 eiro paredzēts darba algu palielinājumam, bet 3000 eiro NEPLP funkciju palielināšanai, ļaujot pievērsties filmu, mūziku, grāmatu un cita nelegālā satura izplatītājiem.