Īsi pirms prezidenta amata atstāšanas šī gada aprīlī Egīls Levits Saeimai aizsūtīja likuma grozījumus, kas noteiktu, ka partijām no valsts piešķirtās naudas vismaz 30% jāiztērē pētnieciskajā un analītiskajā darbā. Levits uzskatīja, ka tas celtu partiju darba kvalitāti. Kā liecina Saeimas dokumentu datubāze, prezidenta ietikumu Saeimas prezidijs 17.aprīlī nodevis izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai. Tur arī Levita priekšlikums iestrēdzis un tālāka tā virzība nav notikusi. Šobrīd KNAB ir sācis pārbaudi kā partijas naudu tērējušas 2023.gadā. Birojs par pārbaudēs konstatēto sola ziņot nākamā gada sākumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Partijas var saņemt naudu no valsts, lai uzturētu savu biroju, gatavotos vēlēšanām vai, piemēram, veiktu dažādus pētījumus. Ja naudu politiskais spēks neiztērē 3 gadu laikā, tā jāatgriež valstij. Vienai partijai iespējams izveidojies šāds uzkrājums, par ko radušās domstarpības ar KNAB.
Par vairāk nekā septiņas reizes valsts finansējuma palielināšanu deputāti nobalsoja vēl 13.Saeimā. Un šis lēmums ļāva pie varas esošajām partijām arī pašām šo naudu saņemt. Kas izpelnījās plašu kritiku.
Tā brīža Valsts prezidenta Egīla Levita priekšlikums bija domāts, lai atbrīvotu politiskos spēkus no oligarhu un citu ietekmīgu personu atkarības. Un arī stiprinātu sabiedrības uzticību. Lēmums naudu piešķirt pašiem sev gan to neveicināja. Turklāt šis grozījums sekoja laikā, kad daudzām partijām bija uzkrājušies parādi.
Valsts budžeta finansējumu var saņemt partija vai partiju apvienība, par ko Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2 % vēlētāju. Ir formulas, pēc kurām naudas apjomu aprēķina, ņemot vērā to panākumus vēlēšanās, un finansējums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo algu.
KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma raidījumam skaidro:
Mēs ļoti detalizēti pārbaudām visus šos darījumus, pieņemam paskaidrojumus un pārliecināmies, lai tiešām nenotiktu likuma pārkāpums, jo šobrīd piešķirts valsts budžeta finansējums ir 13 politiskajām partijām gandrīz sešu miljonu apmērā.
Partijas līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējumu galvenokārt izmantojušas algām un reklāmai. Pētījumiem un semināriem - maz. Līdz šim politiskie spēki lielākoties aprobežojušies tikai ar socioloģiskajām aptaujām, kas analizē politiķu popularitāti un sabiedrības noskaņojumu par dažādiem jautājumiem.
Partiju valsts naudas izlietojums no 2020. gada līdz 2022. gada:
Birojs un algas 1 086 198 eiro 1 521 595 eiro 1 475 667 eiro
Pētījumi un aptaujas 421 659 eiro 576 116 eiro 605 141 eiro
Reklāmas, aģitācija 2 439 990 eiro 2 215 997 eiro 2 208 911 eiro
Gada pārskatā partija atsevišķā pielikumā pievieno pielikumu par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kur viņi parāda šos tēriņus par trim mērķa grupām. Detalizētāku atšifrējumu sabiedrībā neredz šajās iesniegtajās atskaitēs. Ja šādi jautājumi bieži rodas, kam tieši partijas tērē šo valsts budžeta finansējumu, iespējams, ir nepieciešamas izmaiņas,
secina KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece.