Kredītņēmējiem plānots piešķirt atlaidi ikmēneša maksājumiem. Kas uz to varēs pretendēt?

Kā piespiest bankas dalīties ar lielo peļņu, kas radusies pēc procentu likmju celšanas eirozonā? Šajā jautājumā iezīmējas manāmas pretrunas Finanšu ministrijas un Saeimas deputātu redzējumā. Ministrijas piedāvājums par uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa iekasēšanu no bankām daudzu parlamenta politiķu vērtējumā nav gana bargs, secina LTV raidījums "de facto".

Deputāti ir ceļā uz savu variantu, kas pagaidām izskatās sarežģīts un ir ar potenciālu negatīvi ietekmēt kreditēšanu nākotnē. Bankām draud īpaša nodeva, lai nākamgad kredītņēmējiem varētu piešķirt atlaidi ikmēneša maksājumiem, neaizmirstot arī par dārgāko mājokļu īpašniekiem.

Atbildīgā Saeimas komisija pagājušajā otrdienā sāka skatīt deputātu ieceri par 50% atlaidi mājokļu kredītu likmēm. Atlaidi būtu jāuzsauc bankām piespiedu kārtā.

Augstie procenti ļāvuši bankām labi nopelnīt. Tādēļ, lai bankas dalītos ar negaidīto peļņu, virknē valstu ievieš bankām pagaidu peļņas nodokļus. Piemēram, Lietuvā bankām jāmaksā īpašs virspeļņas nodoklis.

Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš Lietuvas variantu nosauca par pārāk radikālu. “Mēs uzskatījām Latvijā, ja mēs vēlamies, lai banku sektors turpmāk arī strādātu un arī tomēr panāktu to, ka banku sektors arī kreditē. Mēs uzskatījām, ka tik radikāli iet negribējām,” LTV raidījumam “de facto” septembrī sacīja ministrs.

Finanšu ministrija piedāvā bankām noteikt kā obligātu 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanu avansa veidā, neatkarīgi no tā, vai no peļņas tiks izmaksātas dividendes. Viedokļi atšķiras, vai to vispār var saukt par jaunu nodokli. Ministrija lēsa, ka nākamgad šādi varētu iekasēt ap 140 miljoniem eiro.

Saeimas deputātu vidū valda uzskats, ka Finanšu ministrijas piedāvājums banku peļņas aplikšanai ir pārāk maigs. Tādēļ deputāti apņēmušies pa virsu uzmest savu variantu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) otrdien kolēģiem prezentēja ideju par jaunu nodevu bankām. Bija redzams, ka vismaz daļai deputātu tas bija jaunums. Bankām nākamgad katru ceturksni nodevā būtu jāmaksā 0,5% no sava hipotekāro kredītu portfeļa jeb gadā visām kopā virs 90 miljoniem eiro. Un šo naudu bankas novirzītu, lai samazinātu aizņēmumu likmes hipotekāro kredītu ņēmējiem par 50%. Atbalsts pienāktos tām mājsaimniecībām, kas kredītiem tērē vismaz 20% no ieņēmumiem un kurām kredīta atlikums nepārsniedz ceturtdaļmiljonu eiro.

Pagājušajā komisijas sēdē izskanēja gan priekšlikumi par labvēlīgākiem nosacījumiem ģimenēm ar bērniem, gan kritika par pārlieku augsto īpašumu vērtību. “250 tūkstoši tā ir elitāra māja, vai elitārs dzīvoklis Rīgā. Un cilvēkiem, kas ņem tādu kredītu, naudas ir pietiekami daudz,” deputātiem sacīja kredītņēmēju pārstāvis Edgars Leščinskis.

Kā “de facto” apliecināja vairāki Saeimas deputāti, ideja par kredītu atlaižu finansēšanu caur jaunu nodevu tiešām saistīta ar mazākiem tiesvedību riskiem, jo Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka parlamentam ir lielas pilnvaras nodokļu un nodevu jomā. Tiesa, piedāvātajam risinājumam pagaidām zaļo gaismu vēl nedeva Saeimas juristi.