Tiklīdz politiķi nav atklāti un nespēj skaidrot savus lēmumus, tas rada aizdomas par mēģinājumu kaut ko noklusēt vai nepateikt līdz galam, šodien pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), atklājot konferenci par sabiedrības uzticēšanos valstij.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, šodien parlamentā norisinājās konference "Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā".
Raksturojot Saeimas darbu, Mieriņa atzīmēja, ka uzticības līmenis parlamentam ir zems, ko ietekmē arī tas, kā tiek skaidroti lēmumi. "Likumus raksta juridiski, terminoloģiski pareizi, bet cilvēkus tas neinteresē. Tāpēc ir saprotami un vienkāršiem vārdiem cilvēkiem jāstāsta, kas un kā pēc mūsu lēmumiem mainīsies viņu dzīvē," sacīja spīkere.
Saeimas priekšsēdētāja teica, sabiedrības uzticēšanos valsts varai veido daudzi un dažādi faktori. Vienlaikus Mieriņas ieskatā, uzticību var pazaudēt vienā mirklī, bet to atgūt esot ļoti grūti. "Tāpēc mums pie cilvēkiem jāiet ar tīru sirdsapziņu," pauda Mieriņa.
Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pieskārās arī dezinformācijas tēmai. "Dezinformācija, kas sociālajos tīklos cilvēkus uzrunā kā skaisti iepakota dāvana, ir graujoša. Tas ir valsts drošības jautājums, un jādomā, ko tai likt pretī. Ne tikai to, kā mēs katrs sevi pasniegsim, bet gan, kā mēs visi kopā - kā valsts - varam pasniegt savus labos darbus," pauda Mieriņa un uzsvēra, ka arī pozitīvas ziņas varot būt populāras, taču tās ir grūtāk pasniegt, bet vienlaikus tās ceļ mūsu pašapziņu.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, konferencē uzrunājot klātesošos, norādīja uz zemo sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām. "Iemesli, protams, tam ir dažādi. Mēs nereti deputātus saucam par tautas kalpiem, tomēr, salīdzinot ar mācītājiem, kuru darbs ir kalpot cilvēkiem, mums dažkārt līdz šādai izpratnei vēl ir ļoti tālu," uzskata Burovs, norādot, ka tāpēc neesot jābrīnās par sabiedrības reakciju, kad cilvēki pēkšņi uzzina par jaunajiem sadales tarifiem vai prasībām aizpildīt ienākumu deklarāciju.
Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja arī birokrātijas nozīmi, par ko ir uzsākts aktīvs darbs administratīvā sloga mazināšanai. "Tāpēc mūsu plānā ir vēl viens dialoga aplis - būtiski uzlabot parlamenta sadarbību ar izpildvaru, lai tiešām kaut ko mainītu. Tas nebūs viegli, bet šis process ir jādara," pauda Burovs.
"Mūsu darba kārtībā ir arī pašvaldību referendumi, ko, visticamāk, no nākamā gada nebūs iespējams rīkot, jo valsts to rīkošanai nav gatava. Domāsim, kā šo savstarpēji atrisināt. Tāpēc aicinu nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus izmantot likumā doto iespēju pašvaldībā vērsties ar kolektīvajiem iesniegumiem un veidot iedzīvotāju padomes," sacīja Burovs.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), VK direktors Jānis Citskovskis konferencē izcēla uzticēšanās nozīmi visā sabiedrībā uzsverot, ka "savstarpējā uzticēšanās ietekmē mūsu labklājību, apmierinātību ar dzīvi, pilsonisko aktivitāti un pat mūsu veselību".
"Tā palielina mūsu personisko izaugsmi, nākotnes iespējas un sekmē demokrātijas attīstību. Savukārt politiskās uzticēšanās ietekmē attīstās ekonomika, uzlabojas drošība, stiprinās tiesiskums, ikviens jūtas piederīgs un atbildīgs," sacīja VK vadītājs, akcentējot, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzticēšanās bieži vien ir svarīgāka par to, cik daudz mums ir ieroču.
Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra nepieciešamību politiķim nezaudēt un uzturēt saziņu ar Latvijas cilvēkiem, apzināties vajadzības un skaidrot savu darbu.
Diskusijās vairākkārt izskanēja aicinājums plašāk izmantot jaunajā Pašvaldību likumā dotās iespējas iedzīvotāju iesaistei, lai aktīvāk iesaistītos lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, kolektīvo iesniegumu, iedzīvotāju padomes vai līdzdalības budžetu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka gan valsts pārvaldes institūcijām, gan pašvaldībām ir pienākums ieklausīties cilvēku viedoklī un izskanēja aicinājums biežāk tikties ar iedzīvotājiem.
Uzticēšanās kontekstā kā nozīmīga tika izcelta arī informācijpratības un mediju loma. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) atgādināja, ka atklātība prasa arī zināmu izpratni, lai sarunās paustas atsevišķas idejas un priekšlikumus neuztvertu par apstiprinātiem lēmumiem.
Savukārt Saeimas deputāts un Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV) papildināja, ka lēmumu pieņemšanas process prasa laiku, piemēram, lai pieņemtu lēmumu Saeimā likumprojekts tiek izskatīts trīs lasījumos. Šajā laikā mediji lēmuma tapšanai pievērš uzmanību un sabiedrība pauž viedokli par piedāvātajiem risinājumiem. Attiecīgi - jo pilnvērtīgāka ir sabiedrības iesaiste visā konkrētā lēmuma izstrādes procesā, neatkarīgi vai tas ir likums vai Ministru kabineta noteikumi, jo kvalitatīvāks ir gala lēmums, par Patmalnieka pausto informēja VK.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, konferencē uzrunājot klātesošos, norādīja uz zemo sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām. "Iemesli, protams, tam ir dažādi. Mēs nereti deputātus saucam par tautas kalpiem, tomēr, salīdzinot ar mācītājiem, kuru darbs ir kalpot cilvēkiem, mums dažkārt līdz šādai izpratnei vēl ir ļoti tālu," uzskata Burovs, norādot, ka tāpēc neesot jābrīnās par sabiedrības reakciju, kad cilvēki pēkšņi uzzina par jaunajiem sadales tarifiem vai prasībām aizpildīt ienākumu deklarāciju.
Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja arī birokrātijas nozīmi, par ko ir uzsākts aktīvs darbs administratīvā sloga mazināšanai. "Tāpēc mūsu plānā ir vēl viens dialoga aplis - būtiski uzlabot parlamenta sadarbību ar izpildvaru, lai tiešām kaut ko mainītu. Tas nebūs viegli, bet šis process ir jādara," pauda Burovs.
"Mūsu darba kārtībā ir arī pašvaldību referendumi, ko, visticamāk, no nākamā gada nebūs iespējams rīkot, jo valsts to rīkošanai nav gatava. Domāsim, kā šo savstarpēji atrisināt. Tāpēc aicinu nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus izmantot likumā doto iespēju pašvaldībā vērsties ar kolektīvajiem iesniegumiem un veidot iedzīvotāju padomes," sacīja Burovs.
Konferenci "Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā" organizēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Valsts kanceleju un biedrību "Latvijas Lauku forums". Tā organizēta, lai diskutētu par sociālo uzticēšanos, kas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikta kā viens no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem.
Valsts kanceleja šī gada augustā sadarbībā ar biedrību "Latvijas Lauku forums" uzsāka sarunu ciklu, kurā ar iedzīvotājiem diskutē par uzticēšanos, izmantojot Somijā plaši izmantoto "dialoga apļu" metodi. Sarunas tika rīkotas visā Latvijā, un patlaban sagatavotais šo sarunu kopsavilkums ir šīs konferences darbakārtībā.