Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu ļaut cilvēkiem ar jaunā tipa personas kodu izvēlēties to nomainīt uz iepriekšējā veida personas kodu, kurā iekļauti dzimšanas dati.
Grozījumus Fizisko personu reģistra likumā iesnieguši NA deputāti Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Aleksandrs Kiršteins, Raivis Dzintars un Jānis Vitenbergs.
Dombrava norādījis, ka jaunā tipa personas kods piešķirts jau ap 100 000 bērnu, kuru daļa vecāku varētu vēlēties, lai bērnam tomēr ir personas kods ar dzimšanas datiem.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tā mērķis saistīts ar personu vēlmi un tiesībām izvēlēties personas kodu, kas atbilst kārtībai, kāda bija pirms 2017.gada 30.jūnija, kad pirmie seši cipari atbilda dzimšanas datumam, bet septītais - gadsimtam.
"Jāņem vērā, ka ir cilvēki, kuri vēlas personalizētu kodu ar dzimšanas datiem, nevis tikai automātiski ģenerētus skaitļus," skaidro NA parlamentārieši.
Pašlaik likumā noteikts, ka personas kodu veido no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos. Personas koda pirmais cipars ir "3", otrais cipars ir sistēmas automātiski ģenerēts nejaušs cipars no "2" līdz "9", bet pārējie cipari ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no "0" līdz "9".
Kopš 2017.gada 1.jūlija cilvēki, kuriem ir vecā tipa personas kods, var lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas.