Saeimai tiks iesniegts pilsoņu parakstīts Memorands "Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu"

© Kaspars Krafts/MN

Ceturtdien, 26.oktobrī plkst.13.15, pilsoņu iniciatīvas grupa Ministru kabinetam Brīvības ielā 36 un pēc tam Saeimai iesniegs Memorandu, ziņo Liāna Langa.

Šā gada augustā tika izplatīts Memorands "Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu", kuru parakstījuši vairāk nekā 700 Latvijas pilsoņu. Dokumenta tapšanu iniciējuši partijas "NST" un "JKP’, kā arī biedrību "Par latviešu valodu" un Austošā saule’ pārstāvji.

Memoranda ievadā teikts: "Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā:

"1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."

Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu - latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu…"

Saite uz Memorandu: https://ej.uz/valstsnacijas_memorands

"Uzskatām, ka līdzšinējā ultraliberālā politika nav nākusi par labu valsts drošības, valodas, kultūras un citām politikām. Īpaši skaudri to redzam šodien, kad karš plosa Ukrainu un Izraēlu, bet Eiropas pilsētās demonstrācijās pulcējas tūkstošiem Hamās atbalstītāju, kuri izmanto rietumu demokrātijas garantētās brīvības un tiesības, tās negodprātīgi ekspluatē, sniedzot atbalstu teroristiskām organizācijām un izraisot plašas sadursmes ar policiju un armiju. Latvijā šādi nemieri un demokrātijas drupināšana nav pieļaujama. Mūsu demokrātijai jābūt pašaizsargājošai. Valstij jāsāk īstenot nacionālo drošību un valstnācijas intereses aizsargājošu politiku," pauž viena no Memoranda iniciatorēm, dzejniece un publiciste Liāna Langa.

"Rietumeiropas valstis mums ir nodemonstrējušas imigrācijas politikas kļūdas, kuru sekas šodien tās vairs nespēj kontrolēt. Ņemot vērā nesamērīgi lielo padomju laika imigrāciju Latvijā, kura 80.gadu beigās kļuva par apdraudējumu latviešu pastāvēšanai, šodien mēs nevaram pie sevis īstenot migrantu kvotu politiku, kuru mums uzspiež Brisele. Tas ir nacionālās drošības jautājums," norāda partijas "JKP" valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

"Latvijas valsts tika radīta tieši latviešu tautai un nekam citam. Tās pastāvēšanas virsuzdevums ir kalpot par drošām mājām latviešiem. Sargāt latviešu tautas dzīvo spēku, gēnus, identitāti, kultūru, valodu. Ja šī funkcija netiek pildīta, tad zūd jēga arī valsts pastāvēšanai. Memorands, ko parakstīju, ir vērtību deklarācija, kas tieši atgādina par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu, jo izskatās, ka tā tiek zaudēta," atzīmē partijas "NST" valdes priekšsēdētājs Viktors Birze.

Viens no Memoranda autoriem, biedrības "Austošā saule’ vadītājs Raivis Zeltīts uzsver: "Memorands "Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu" ir kļuvis vēl nozīmīgāks kopš jaunās valdības izveides. Šajā valdībā iekļauti politiskie spēki, kuru būtība un rīcība ir vērsta pret memorandā pausto latviešu tautas aizsardzības prioritāti. Paldies sabiedrībā aktīviem domas līderiem, kas parakstīja memorandu, jau savlaicīgi apzinoties to, cik svarīgi ir formulēt tautas interesēm būtisko. Memorands tagad un turpmāk būs mēraukla pēc kuras vērtēt Latvijas politiķu atbilstību nevis kādas aprēķina koalīcijas priekšā, bet tautas pastāvēšanas tiesību kontekstā."

Memoranda pilsoņu iniciatīvas grupa un parakstītāji paļaujas, ka Latvijas valsts vadītāji būs ieinteresēti tikties un kopīgi apspriest šos nozīmīgos jautājumus.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais