19.oktobrī, Luksemburgā notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, diskusijā par Šengenas zonas stiprināšanu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu smago darbu Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanā. Īpaši šobrīd, kad visa ES saskaras ar ārkārtīgi augustu nelegālās imigrācijas līmeni, ziņo Beate Barkāne - Iļjenkova, Iekšlietu ministra biroja vadītāja.
"Vēlos uzteikt Latvijas modrību un smago darbu, ko mūsu valsts kompetentās iestādes, sadarbībā ar Baltijas valstu kolēģiem, veic dienu no dienas uz ES ārējās robežas. Arī Baltijas valstu darbs migrantu kontrabandistu tīklu apkarošanā sniedz neatsveramu ieguldījumu ES kopējā drošībai. Tieši šonedēļ Latvijā stājas spēkā krietni bargāku sodu politika attiecībā uz migrantu kontrabandistiem. Taču mēs redzam, ka ar to nepietiek, tādēļ kopīgi ir jāmeklē vēl efektīvāki veidi šo shēmu apkarošanā. Aicinu Eiropas Komisiju (EK) nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem šīs problēmas risināšanai."
ES Ministru padomē dalībvalstīm tika prezentēts EK sagatavotais Šengenas "baromentrs", kurš parāda aktuālāko situāciju migrācijas jautājumā. EK norādīja, ka 99% trešo valstu pilsoņu ieceļo Šengena zonā nelegāli. Laika posmā no šī gada janvāra līdz augustam ES ir piedzīvojusi augstāko migrantu skaitu kopš 2016.gada, kas ir par aptuveni 18% vairāk nekā minētajā gadā.
ES Padomē dalībvalstis diskutēja arī par situāciju Tuvajos austrumos un tās ietekmi uz ES iekšējo drošību. Diskusijas laikā dalībvalstis vienojās, ka situācija ir mainījusies un ikvienā ES valstī ir jāpievērš pastiprināta uzmanība šim jautājumam. Kā arī ir nepieciešama apjomīgāka uzraudzība tiešsaistes pasaulē - tieši tajā ir novērojami pirmie draudi iekšējai drošībai.
Tāpat iekšlietu ministrs informēja EK komisāri iekšlietu jautājumos Ilvu Johansoni (Ylva Johansson) un dalībvalstis par Latvijas lēmumu slēgt divus robežkontroles punktus uz Latvijas - Krievijas robežas. Ministrs uzsvēra, ka lēmums tika pieņemts balstoties uz Latvijas nacionālās un ES iekšējās drošības interesēm.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika lemts par Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu no šī gada 16.oktobra, saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas.