Briškens tiksies ar Baltijas valstu transporta ministriem

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šodien tiksies ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mihalu un Lietuvas transporta un komunikāciju ministru Mariusu Skodi, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt aktuālos jautājumus dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzībai, vienoties par kopīgu redzējumu Eiropas Savienības (ES) transporta jautājumos, tostarp attiecībā uz TEN-T regulas un daudzgadu finanšu ietvara pārskatīšanu.

""Rail Baltica" nav tikai Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas projekts - tas ir visas Baltijas projekts.Tā ir vīzija par vienotu Baltijas un Eiropas savienojamības mugurkaulu, ekonomiskās attīstības koridoru un drošības balstu," uzsver Briškens.

SM norāda, ka plānots diskutēt par pasažieru pārvadājumu tālāku attīstību starp Baltijas valstu galvaspilsētām un vienoties par nepieciešamajām darbībām Ukrainas graudu tranzīta caur Baltijas ostām veicināšanā, kā arī pārrunāt citus trīspusējās sadarbības jautājumus.

"Rail Baltica" kontekstā Briškens akcentēs nepieciešamību atgriezties pie ciešākas Baltijas valstu savstarpējās sadarbības, tostarp stiprinot starptautiskā kopuzņēmuma AS "RB Rail" lomu projekta ieviešanā un nacionālo ieviesēju darba pārraudzībā.

Tāpat ministri apspriedīs vienotu gatavošanos "Rail Baltica" projekta operacionālajai fāzei, tostarp kopīgi organizējot nākotnes dzelzceļa ritošā sastāva nodrošināšanu, pilnvērtīgi izmantojot inovācijas un digitalizācijas sniegtās iespējas.

Uzmanības lokā būs starptautiska līgumiskā ietvara izveide "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai, veidojot vienotu saskarsmi ar nākotnes infrastruktūras lietotājiem, pārvadātājiem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm, informē SM.

LETA jau rakstīja, ka 18.oktobrī Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, parakstījis jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā.

Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar trešdien apstiprināto summu, tiks nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.