Kozlovskis: Baltijas valstis ir vienotas cīņā pret kibernoziegumiem

© Ilze Zvēra/MN

17.oktobrī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sanāksmē ar Lietuvas iekšlietu ministri Agni Bilotaiti un Igaunijas iekšlietu ministru Lauri Lēnemetss pārrunāja Baltijas valstu šī brīža lielākos drošības izaicinājumus un to risinājumus, tostarp kiberdrošības jautājumu, vēsta ministra biroja vadītāja Beate Barkāne - Iļjenkova.

R. Kozlovskis uzsvēra, ka pēc Latvijas Valsts policijas iniciatīvas cīņā pret kibernoziegumiem Baltijas valstu drošības iestāžu rīcība ir vienota un koordinēta, īpaši pēdējo nedēļu notikumu kontekstā, kas saistīta ar informatīvo uzbrukumu izglītības iestādēm. Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par sadarbību ar Europol ekspertiem kibernoziegumu apkarošanas jautājumā, lai pēc iespējas efektīvāk varētu novērst jebkādus draudus sabiedrībai.

Sanāksmes laikā Baltijas valstu iekšlietu ministri pārrunāja arī sabiedrības brīdināšanas sistēmu nozīmību. R. Kozlovskis kolēģus informēja, ka tieši šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kuru mērķis ir uzsākt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra projektu "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana". Projekta ietvaros Latvijā ir plānots attīstīt šūnu apraides tehnoloģiju.

Šūnas apraides sistēma ir plānots kā jauns risinājums, kas ļaus iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu apdraudējumu vai notikušu katastrofu saņemt mobilajā tālrunī, ja tie atrodas ģeogrāfiskā apgabalā, kur pastāv apdraudējums. Šīs sistēmas galvenais ieguvums ir iespēja ātri apziņot iedzīvotājus un tūristus noteiktā teritorijā.

"Šādai sistēmai ir jābūt maksimāli efektīvai - informācijas apstrādei un apritei ir jābūt operatīvai, lai informācija pie katra sabiedrības locekļa nonāktu pēc iespējas ātrāk. Tostarp, lai efektīvi varētu pārvaldīt krīzes, šobrīd esam posmā, kur veidojam Krīzes vadības centrus, kas ļaus koordinēti rīkoties draudu gadījumā un veicinās valsts stratēģisko komunikāciju," norāda iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.

Lai nodrošinātu minēto šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanu, 2020.gadā tika veikts pētījums par ABS+ projekta ieviešanu. Pētījuma ietvaros tika secināts, ka šūnu apraides tehnoloģija sabiedrības brīdināšanas sistēmas ieviešanai Latvijā ir piemērotākais risinājums.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais