Inese Vaidere: ES bankās patlaban iesaldēti vairāk nekā 200 miljardi Krievijas valsts un privātpersonu līdzekļu

© Vladislavs Proškins/MN

Ukrainai nepieciešams nepārtraukts finansiālais atbalsts, lai cīnītos pret Krieviju, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

EP šonedēļ atbalstīja īpaša fonda izveidi 50 miljardu eiro apmērā Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam.

Kā aģentūru LETA informēja Vaideres birojā, politiķe akcentē, ka Ukrainai tās ir milzīgas izmaksas, kas saistās ar pretošanos agresoram, valsts uzturēšanu, infrastruktūras atjaunošanu un vēl arī reformu nodrošināšanu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES).

Mums izdevies vienoties par īpaša fonda izveidi, kas no 2024. līdz 2027.gadam varēs nodrošināt nepārtrauktu līdzekļu plūsmu ukraiņu atbalstam,

savu nostāju pauž EP Ekonomikas komitejas deputāte Vaidere.

Eiroparlamentāriete uzsver, ka Ukraina drosmīgi cīnās pret agresoru un vienlaikus tiecas uz Eiropu, tādēļ mums tā ir jāatbalsta visos iespējamos veidos. Līdztekus nozīmīgam finanšu atbalstam, jāturpina ieroču piegādes, kā arī jāuzsāk ES pievienošanās sarunas. Viņa uzsver, ka Ukrainai būs jāizpilda visi tie paši kritēriji, kas, iestājoties ES, bija jāizpilda Latvijai, tas var būt garš process, bet iestāšanās sarunas ir jāsāk jau tagad.

Vienlaikus deputāte uzstāj, ka Ukrainas atjaunošanai jāizmanto arī tie līdzekļi, kas pieder ES sankciju sarakstā esošajiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem. ES budžetā iestrādāts pilotprojekts, kurš pēta, kā tiesiski un iespējami ātri konfiscēt īpašumus krievu oligarhiem, kuri atbalsta Kremļa politiku un iesaistīti kara finansēšanā, lai iegūtos līdzekļus nodotu Ukrainai.

Vaidre norāda, ka ES bankās patlaban iesaldēti atrodas vairāk nekā 200 miljardi Krievijas valsts un privātpersonu līdzekļu. Viņa uzskata, ka Eiropai jābeidz baidīties par savu "starptautisko slavu" un jāsāk šie līdzekļi atsavināt.

Politiķe norādīja, ka arī ASV ir gatavas sekot ES paraugam un darīt to pašu, tādēļ nedrīkst vilcināties, ir jāizstrādā juridiski noteikumi, kā to darīt. Pirmais solis, EP deputātes ieskatā, varētu būt to ienākumu, ko dod iesaldēto līdzekļu procentu likmes, izmantošana, lai iespējami ātri papildinātu Ukrainas fondu.

Nākamais solis Ukrainas mehānisma izveidē būs EP un ES Padomes sarunas kontekstā ar ES Daudzgadu budžeta vidusposma pārskatīšanu. Pēc tā pieņemšanas, Ukraina tiks aicināta iesniegt savu plānu, kurā aprakstītas reformas un investīcijas, ko tā plāno īstenot.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais