Lai gan Somijas un Igaunijas gāzesvads "Balticconnector" patlaban ir slēgts, Latvijas apgāde nav apdraudēta, aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Ārlietu ministrs sacīja, ka viņš ir runājis gan ar Somijas, gan ar Igaunijas kolēģiem. Kariņa ieskatā, patlaban ir pāragri nonākt pie skaidra secinājuma, kas noticis, taču izmeklēšana turpinās.
Nodarītie bojājumi zemūdens gāzesvadā "Balticconnector" tiek izmeklēti kā iespējams sabotāžas mēģinājums. Šis nav gadījums, kad būtu saplīsusi kāda blīve,
sacīja ārlietu ministrs.
Viņa ieskatā, ir jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, lai varētu secināt, kā tas notika. Kariņš sacīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezerves ir labas, tāpēc Latvijas piegādes nekādā veidā nav apdraudētas. Ārlietu ministrs pat uzsvēra, ka Latvija jau piegādā gāzi Igaunijai.
"Latvijai paliek gāzes piegādes iespējas caur Lietuvu un Klaipēdas gāzes termināli. Jāpiebilst, ka uzņēmums "Latvenergo" ir panācis vienošanos. "Latvenergo" ir daudzu gadu tiesības importēt gāzi caur šo termināli," skaidroja Kariņš.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka notiekošais Somijā un Igaunijā nekādā veidā neapdraud Latvijas patērētājus un Latvijas tirgu. Pēc Kariņa paustā, ja Somijas un Igaunijas gāzesvada darbība sabotēta, tas nozīmē, ka Baltijas jūras reģionā būs pastiprināti jāuzrauga visa zemūdens infrastruktūra. Ministrs atzīmēja, ka zem Baltijas jūras ir ne tikai gāzes vadi, bet arī elektrovadi un sakaru vadi.
Pēc Kariņa paustā, ja gāzesvads "Balticconnector", iespējams, bija sabotāžas mērķis, jāseko līdzi, lai tas nevarētu iet plašumā. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības un NATO, ārlietu ministra ieskatā, sabiedrotajām demokrātijām ir jāsadarbojas un vēl ciešāk jākāpina sadarbība, lai rūpētos par mūsu infrastruktūras drošību. Tas palīdzēs sekmēt drošību sabiedrībām kopumā.
LETA jau rakstīja, lai salabotu Somiju un Igauniju savienojošā zemūdens gāzesvada "Balticconnector" bojāto posmu, būs nepieciešami vismaz pieci mēneši, līdz ar to gāzesvads varētu atsākt darboties ne agrāk kā nākamā gada aprīlī, trešdien paziņoja Somijas gāzes pārvades tīklu operatorkompānija "Gasgrid Finland".
Pamatojoties uz provizoriskiem ekspertu novērtējumiem, var pieņemt, ka remonta darbu plānošana, nepieciešamā zemūdens aprīkojuma sagādāšana, remonts, kā arī saremontētā cauruļvada posma pārbaude un nodošana ekspluatācijā ilgs vismaz piecus mēnešus, teikts "Gasgrid Finland" paziņojumā.
Tajā norādīts, ka tādējādi agrākais iespējamais cauruļvada "Balticconnector" nodošanas ekspluatācijā termiņš būtu 2024.gada aprīļa sākums,.
Jau vēstīts, ka Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz svētdienu, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi. Tāpat konstatēti bojājumi abas valstis savienojošajā komunikāciju kabelī.
Saskaņā ar līdz šim pieejamo informāciju bojājums gāzesvadā "Balticconnector" nevarēja rasties tā normālas darbības rezultātā vai normāla spiediena krituma dēļ, otrdien paziņoja Somijas premjerministrs Peteri Orpo.
Somijas prezidents Sauli Nīniste sacīja, ka noplūdi, iespējams, izraisījis "ārējs" elements.
Arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna un aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs otrdien paziņoja, ka bojājums ir mehānisks un cilvēka izraisīts.
Noplūdes izmeklēšanu vada Somijas Centrālā kriminālpolicija, kas ir paziņojusi, ka cauruļvads ir bojāts tīši.
"Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020.gada sākumā. Tā kā cauruļvads stiepjas cauri visam Somu līcim, intensīvā kuģu satiksme apgrūtina iespējamās noplūdes cēloņa izmeklēšanu, norādīja Somijas robežsardze.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. Lielākā daļa no Somijas saņemtās gāzes tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
"Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā gāzesvadu, kura būvniecība izmaksāja vairāk nekā 300 miljonus eiro, nodeva 2020.gada sākumā.