Aizvadīto gadu laikā esam piedzīvojuši jaunu konfliktu rašanos un vecu konfliktu atdzimšanu, akcentē ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Kariņš trešdien Strasbūrā, Francijā, kā Eiropas Padomes Ministru komitejas vadītājs uzrunāja Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju (EPPA), informējot par paveikto Latvijas prezidentūrā Eiropas Padomē (EP). Uzrunā Kariņš, atsaucoties uz EP izveidošanas pamatmērķiem, uzsvēra EP būtisko lomu Eiropas pamatvērtību - demokrātijas, brīvības un likuma varas - iedzīvināšanā.
"Mūsu kopīgais pienākums ir turpināt stingri iestāties par Eiropas pamatvērtībām - demokrātiju, brīvību un likuma varu, jo mēs redzam, ko nozīmē alternatīva: agresija un karš, kas nozīmē cilvēku ciešanas un nāves," norādīja Kariņš, akcentējot, ka EP, kas ir būtiska demokrātiskā dialoga daļa, ir svarīga loma demokrātisko vērtību un cilvēktiesību sardzē.
Uzsverot EP nozīmi cilvēktiesību un demokrātijas standartu stiprināšanā Eiropā, ārlietu ministrs aicināja EP dalībvalstis turpināt būt vienotām atbalsta sniegšanā Ukrainai, kas šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas brīvību.
Kariņš atzīmēja, ka Krievijai būs jāatbild par pastrādātajiem noziegumiem karā pret Ukrainu. Viņš norādīja, ka zaudējuma reģistra izveide, lai fiksētu Krievijas sāktā brutālā kara rezultātā nodarītos zaudējumus Ukrainai, ir viens no Latvijas prezidentūras EP lielākajiem paveiktajiem darbiem. Ārlietu ministrs sacīja, ka jāstrādā kopā, lai izveidotu īpašu tribunālu, kurā tiks tiesāta Krievijas vadība par uzsākto karu pret Ukrainu.
Ārlietu ministrs arī akcentēja Latvijas prezidentūras veiktos pasākumus ar mērķi veicināt Ukrainas tieslietu sistēmas stiprināšanu un rast risinājumus Krievijas pretlikumīgi deportēto Ukrainas bērnu atgriešanā.
Dialogā ar EP dalībvalstu parlamentāriešiem ministrs pievērsās starptautiskajām aktualitātēm Eiropas reģionā un īpaši uzsvēra dalībvalstu pienākumu ieviest Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus.
Vizītes laikā Strasbūrā Kariņš tikās ar EP galvenajām amatpersonām - EPPA prezidentu Tiniju Koksu un EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču. Sarunās tika novērtēts EP atbalsts Latvijas prezidentūras mērķu īstenošanā, jo īpaši atbalstam Ukrainai. VienlaikusKariņš atgādināja par nepieciešamību risināt jautājumu par Krievijas pilsoņu nodarbinātību EP struktūrās, kas nav pieļaujami pēc Krievijas izslēgšanas no šīs organizācijas.
Ārlietu ministrs tikās arī ar Kosovas premjerministra vietnieci un ārlietu ministri Doniku Gervalu-Švarcu, lai pārrunātu drošības situāciju Kosovas ziemeļu daļā un aktualitātes ES vadītajā Belgradas-Prištinas dialogā. Savukārt sarunā ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Arkadiušu Mularčiku tika pārrunātas divpusējās sadarbības aktualitātes, īpaši izglītības jomā.
2023.gada 17.maijā Latvija rotācijas kārtībā kļuva par prezidējošo valsti Eiropas Padomes Ministru komitejā. Latvijai šī ir otrā prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā 1995.gadā, un tā ilgs līdz 15.novembrim. Prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs ir EP Ministru komitejas priekšsēdētājs.
EP dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību.
EPPA ir viena no galvenajām EP institūcijām, ko veido nacionālo parlamentu deputātu delegācijas no 46 EP dalībvalstīm ar mērķi veicināt dialogu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomās. EPPA uztur dialogu ar EP Ministru komiteju.