Krauklis: Ja nākamā gada budžetā nebūs kāda speciāla instrumenta, tad 17 pašvaldības nevarēs veikt daļu funkciju

Ja nākamā gada valsts budžetā netiks rasts kāds speciāls instruments, tad 17 pašvaldības nevarēs veikt daļu funkciju, kas tām ir uzticētas, aģentūru LETA informēja biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" (RACA) direktors Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").

Lai arī finansējuma pieaugums pašvaldībām pēc provizoriskā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķina 2024.gadam vidēji ir 8,1%, taču Latvijas pašvaldības ir ļoti atšķirīgas. Divām pašvaldībām, proti, Augšdaugavas un Krāslavas novadam finansējuma pieaugums ir tikai 1,1%, ir vairākas pašvaldības, kurām pieaugums ir 3-4%, norāda Krauklis.

RACA lūgusi pašvaldībām aprēķināt finansējuma apjomu, kas pašvaldībām būs nepieciešams, lai no nākamā gada ieviestu valsts noteiktās prasības, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu, pirmsskolas pedagogu darba algas palielinājumu, izdevumus pašvaldības policijas uzturēšanai, kas no nākamā gada būs obligāta prasība, taču septiņās pašvaldībās tāda vēl nav izveidota, "Sadales tīklu" tarifu kāpumu, deinstitucionalizācijas pakalpojumu finansēšanu, kas līdz šim bija no Eiropas struktūrfondu finansējuma, sociālās palīdzības pabalstu palielinājumu un aizņēmumu procentu atmaksas sadārdzinājumu. Pašvaldību apkopotie dati liecina, ka, lai nosegtu papildu izmaksas vidējais nepieciešamais finansējuma pieaugums ir 9,36%.

Tas nozīmē, ka pašvaldības kādas funkcijas nevarēs nākamgad izpildīt. Mēs vakar Finanšu ministrijai (FM) iesniedzām šos aprēķinus. Jautājums palika atvērts. Valsts ir noteikusi, ka vienam iedzīvotājam gadā ir paredzēti 550 eiro, taču 17 pašvaldībās nav iespējams nodrošināt šādu finansējumu,

norāda Krauklis.

FM piedāvā finansējumu pārdalīt no bagātākajām pašvaldībām trūcīgākajām, kam pašvaldības kategoriski iebilst, lai arī Pierīgas pašvaldībām budžeta pieaugums ir ievērojams, proti, no 11 līdz 15%. Krauklis uzsver, ka ir jāņem vērā tas, ka, piemēram, Pierīgas pašvaldībās pieaug skolēnu skaits, tādēļ tām ir jābūvē piebūves skolām.

"Mūsu ieskatā vajadzētu būt īpašai dotācijai. Šogad tāda bija vairāk nekā 40 miljoni eiro, savukārt nākamgad tāda netiek plānota. Tas tiek pamatots ar to, ka palielinās iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Jā, kopumā tas palielinās, taču ir reģioni, kur palielinājums ir minimāls. Ja paliks tā, kā ir patlaban plānots, tad nevienlīdzība iedzīvotājiem un pašvaldību darbiniekiem tikai palielināsies," skaidro RACA direktors.

Viņš uzskata, ka tas nav pareizi un ir pretrunā ar valdības deklarācijā pausto apņemšanos.

Krauklis atzīst, ka sarunās ar FM panākta vienošanās par vienu labu risinājumu pašvaldībām, proti, būs instruments, kādā veidā amortizēt aizņēmumu procentu pieaugumu. Ir pašvaldības, kurām tikai aizņēmumu procentu pieaugums ir lielāks nekā budžeta pieaugums nākamgad. RACA direktors uzsver, ka tādas pašvaldības ir vairākas un tās neesot tās, kuras ir daudz aizņēmušās. Piemēram, ja pašvaldība par aizņēmumu procentos pašlaik gadā maksā 70 000 eiro, tad nākamgad tai ir jārēķinās ar 533 000 eiro. Šādā gadījumā pašvaldība varēs nemaksāt aizņēmuma pamatsummu, kura tiks pārcelta uz līguma beigām.

"Ja netiktu rasts šāds risinājums, tad vēl piecām pašvaldībām draudētu bankrots un tās nonāktu tādā paša situācijā, kādā ir Rēzekne," piebilda Krauklis.

RACA direktors akcentē, ka sarunas par nākamā gada budžetu ar FM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) turpināsies un cerams tiks rasts arī risinājums tam, lai daļā pašvaldību tās sniegto pakalpojumu apjoms nesamazinātos, kas jau tā ir būtiski mazāks nekā Pierīgas un Rīgas pašvaldībās.

Kā vēstīts, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos nākamgad augs par 11,7%.

Trešdien, 4.oktobrī, FM notika tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem. Sanāksmē pārrunāja FM kompetences jautājumus Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā par 2024.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam.

Kā katru gadu, plašākās diskusijas sarunās bija par IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. LPS prasa palielināt pašvaldībās ieskaitāmo IIN daļu. Vienlaikus FM vērsa pašvaldību uzmanību, ka Latvijā pašvaldību budžetos ieskaitāmā IIN daļa ir viena no lielākajām Eiropā un, piemēram, Igaunijas pašvaldību budžetos tiek ieskaitīts tikai nepilni 12% no iekasētā IIN.

FM skatījumā pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, pašvaldībām tiek garantēti nodrošināti finanšu resursi likumos noteikto funkciju īstenošanai, pie IIN sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 75% un 25% un prognozētajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no IIN 2024.gadā 1,976 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023.gada plānu, IIN pieaug par 11,7%. Pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes.

Pašvaldības aktualizēja jautājumu par augošajām aizdevumu procentu likmēm, kas palielina pašvaldību budžetu izdevumus. Puses vienojās, ka nepieciešams izstrādāt priekšlikumus, par kuriem tiks turpināta diskusija nākošajās sarunās.

Plānots noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2024.gadā 141,7 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 23,6 miljoni eiro Rīgai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, 2025.gadā, tā pat kā 2026.gadā, 118 miljonu eiro apmērā.

Tāpat tika sākta diskusija par aizņemšanās nosacījumiem. FM uzklausīja pašvaldību nepieciešamības un puses vienojās turpināt diskusijas, lai panāktu abām pusēm atbalstāmu kompromisa variantu.

FM piedāvā par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm 2024.-2026.gadam noteikt aizņēmumus Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru.

Tāpat par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm piedāvāts noteikt aizņēmumus Atveseļošanas fonda (AF) finansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10% pārsniedz projekta AF finansējuma apmēru un PVN izmaksas, emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētus projektus ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru, kā arī būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Puses vienojās, ka PFI aprēķins 2024.gadam veikts atbilstoši spēkā esošajam likumam. Atbilstoši PFI aprēķinam 2024.gadam, tiek nodrošināts, ka visām pašvaldībām ir izlīdzināto ieņēmumu pieaugums. Vidējais pieaugums ir 8,1% pret 2023.gadam apstiprināto PFI aprēķinu.