EP vēlas noteikt, ka ES dalībvalstīm jāaizsargā masu mediju neatkarība no valdības iejaukšanās

Eiropas Parlaments (EP) vēlas noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāaizsargā masu mediju neatkarība no valdības iejaukšanās, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem mediju brīvībai un dzīvotspējai, EP deputāti ir pieņēmuši nostāju par tiesību aktu, kas stiprinās ES mediju pārredzamību un neatkarību.

446 deputātiem balsojot "par", 102 - "pret" un 75 atturoties, otrdien tika pieņemta nostāja par Eiropas Mediju brīvības aktu. Ar to EP vēlas noteikt, ka dalībvalstīm ir jānodrošina mediju plurālisms un jāaizsargā mediju neatkarība no politiska, ekonomiska vai privāta rakstura iejaukšanās.

EP deputāti vēlas aizliegt jebkāda veida iejaukšanos redakciju lēmumos un novērst ārēju spiedienu uz žurnālistiem, piemēram, piespiežot viņus atklāt savus avotus, piekļūstot šifrētam saturam viņu ierīcēs vai tajās instalējot spiegprogrammatūru.

Deputāti norāda - spiegprogrammatūru drīkst izmantot tikai atsevišķos gadījumos kā galējo līdzekli un tikai tad, ja neatkarīga tiesu iestāde ir uzdevusi izmeklēt smagu noziegumu, piemēram, terorismu vai cilvēku tirdzniecību.

Lai novērtētu mediju neatkarību, EP vēlas ieviest nosacījumu, ka visiem medijiem, tostarp mikrouzņēmumiem, ir jāpublicē informācija par to patiesajiem īpašniekiem un labuma guvējiem. Šāda informācija tiks apkopota ES līmenī.

Deputāti arī vēlas, lai mediji, tostarp tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, sniegtu informāciju par līdzekļiem, ko tie saņēmuši no valsts izvietotas reklāmas, kā arī informāciju par valsts finansiālo atbalstu. Būs jāinformē arī par līdzekļiem no ārpussavienības valstīm.

Lai neļautu lielām tiešsaistes platformām ar patvaļīgiem lēmumiem par satura moderāciju negatīvi ietekmēt mediju brīvību, deputāti aicina ieviest mehānismu dialogam, pirms dzēst atzītu plašsaziņas līdzekļu saturu. Platformām vispirms būtu jānošķir neatkarīgi mediji no avotiem, kas nav neatkarīgi. Tad mediji būtu jāinformē, ka platforma vēlas dzēst vai ierobežot to saturu, un tiem būtu jādod 24 stundas laika reaģētu uz šo informāciju.

Ja arī pēc šī laikposma platforma joprojām uzskata, ka mediju saturs neatbilst tās noteikumiem, tā var dzēst saturu vai nodot to dalībvalstu mediju regulatoriem galīgā lēmuma pieņemšanai. Savukārt plašsaziņas līdzeklis, ja tas uzskata, ka dzēšana ir notikusi nepamatoti, var vērsties gan pie regulatora, gan pie ES Mediju padomes, gan arī pie ārpustiesas strīdu šķīrējiem.

Deputāti norāda, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai sabiedriskajiem medijiem būtu pienācīgs, ilgtspējīgs un vairākus gadus uz priekšu paredzams finansējums.

EP vēlas nodrošināt, ka mediji nekļūst atkarīgi no valsts reklāmas. Tāpēc tas ierosina ierobežot publisko reklāmu, ko piešķir vienam mediju pakalpojumu sniedzējam, tiešsaistes platformai vai meklētājprogrammai. Tā nedrīkstētu veidot vairāk par 15% no kopējā reklāmas budžeta, ko attiecīgā iestāde piešķīrusi attiecīgajā ES valstī. Deputāti vēlas, lai kritēriji publisko līdzekļu piešķiršanai medijiem būtu publiski pieejami.

EP arī vēlas, lai Eiropas Mediju pakalpojumu padome - jauna ES struktūra, ko iecerēts izveidot ar Mediju brīvības aktu - būtu juridiski un funkcionāli neatkarīga no Eiropas Komisijas un spētu rīkoties neatkarīgi no tās. Deputāti arī mudina izveidot neatkarīgu ekspertu grupu, kas pārstāvētu mediju nozari un pilsonisko sabiedrību un konsultētu šo jauno padomi.

EP ir pieņēmis savu nostāju, un tagad var sākties sarunas ar ES Padomi par akta galīgo tekstu.