Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira (JV) publiskie izteikumi grauj Latvijas finanšu sistēmas un valsts reputāciju, aģentūrai LETA pauda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji.
Asociācija iebilst pret politiķa otrdien pausto Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" par banku darbību Latvijā, kas asociācijas ieskatā grauj ne tikai finanšu sistēmas reputāciju, bet arī Latvijas tēlu svarīgu lēmumu pieņēmēju acīs, kas var radīt virkni risku, ieskaitot ietekmi uz valsts kredītreitingu un "Moneyval" vērtējumu.
Asociācija aicina politiķus un monetārās politikas veidotājus jautājumus par finanšu sektora attīstību risināt faktiskās darba grupās, kopīgi rodot labāko iespējamo risinājumu, atbilstoši tiesiskajam rāmim.
Asociācijas pārstāvji norāda, ka politiķu saceltā ažiotāža ap EURIBOR likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, ir "sasniegusi bīstama populisma robežu".
Priekšlikumi par valsts noteiktu hipotekāro kredītu procentu maksājumu - gan Eiropas Centrālās bankas visai eirozonai noteikto EURIBOR likmi, gan banku pievienotajām likmēm - samazinājumu var radīt kumulatīvu efektu attiecībā uz ietekmi uz kapitālu un likviditāti gan esošajā kreditēšanas ciklā, gan arī turpmākajos ciklos, norāda Finanšu nozares asociācijā.
Asociācijas ieskatā dažādu valstu prakses var salīdzināt, bet arī tas ir jādara korektā veidā - nevar piesaukt dažādu valstu praksi, neņemot vērā, vai tā ir vai nav eirozonā, tāpat neskatot valsts regulējumu un situāciju kopumā. Savukārt attiecībā uz depozītu likmēm bankas daudzkārt tās ir cēlušas un darījušas to atbilstoši attiecīgās bankas labas pārvaldības principiem.
"Šā brīža vēlme kredītu maksājuma sadārdzinājuma kontekstā nodarboties ar nepatiesiem apgalvojumiem, apsūdzot bankas naudas atmazgāšanā, ne tikai neveicinās konkurenci banku jomā - tās rada pamatotas investoru bažas par politiķu spēju saprast dažādu nozaru biznesa specifiku un uzņemties atbildību par to, kā viņu publiskie izteicieni ietekmē uzņēmumu spēju strādāt Latvijā," piebilst asociācijas pārstāvji.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" Reirs otrdien skaidroja, ka hipotekārā kredītu procentu - EURIBOR likmes un banku piemērotās procentu likmes - maksājumiem varētu noteikt 50% atlaidi, vēsta portāls "Lsm.lv".
Mēs gribam noteikt ierobežotā termiņā šo atbalstu. Konkrētu procentu samazinājumu kredītiem noteiksim uz vienu gadu, un pēc gada izvērtēsim situāciju. Ir dažādi piemēri, kā tiek samazinātas procentu likmes. Mūsu sākotnējā piedāvājumā ir 50% samazinājums,
sacīja Reirs, norādot, ka procentuālais samazinājums vēl varētu mainīties.
"Mēs esam nonākuši pie tā, ka mums ir smieklīgi zems kredītu apjoms, trešdaļa no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas laikam ir viszemākais Eiropas Savienībā (ES), mums ir visaugstākās likmes, mums praktiski nekādas elastības nav. Mums ir tiesības uz noteiktu laiku atbalstīt kredītņēmējus," pauda Reirs.
Vaicāts par iespējamajām kredītiestāžu pretenzijām pret šādu risinājumu, Reirs norādīja, ka arī citu krīžu laikā minēti tie paši argumenti, kas tagad, - "bankas aizies no tirgus" un "bankas nekreditēs". "Mēs esam brīvajā tirgū - ja bankas aizies, tad nāks citas vietā," piebilda Reirs.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.
Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.
Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.
Komisijas priekšsēdētājs Reirs sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.
Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.
Reirs arī uzsvēra, ka atbalsts jāpiemēro standarta kredītiem bez kavējumiem, kā arī saņemtais atbalsts nekādā veidā nedrīkst ietekmēt kredītņēmēju reputāciju.