Koalīcijas politiķi redz diskusijas iespējas par krievu valodas lomu sabiedriskajos medijos
Koalīcijas politiķi lielākoties saskata diskusiju iespējas par to, vai pēc 2026.gada turpināt krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos.
Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes, atbildot uz attiecīgo jautājumu NDK paredzēto, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentēja, ka ir ļoti svarīgi stiprināt latviešu valodas lomu. Attiecībā uz medijiem tas būs NDK vēl izstrādājamā rīcības plāna jautājums, tāpat detalizētāk jautājumu par krievu valodu sabiedriskajos medijos būtu jārisina mediju politikas pamatnostādnēs, atzīmēja premjerministre.
Saeimā arī mediju jautājumiem tiks veidota īpaša apakškomisija, kurā par šo lietu vēl noteikti varētu diskutēt,
pauda Siliņa.
Ministru prezidente arī uzsvēra, ka valdība turpinās virzību uz jau iepriekš nolemto pakāpenisko parēju uz mācībām latviešu valodā, kas noslēgsies 2025.gadā.
"Progresīvo" politiķis, satiksmes ministrs Kaspars Briškens pievienojās Siliņas paustajam un uzsvēra, ka "Progresīvie" noteikti atbalsta plašāku latviešu valodas izmantošanu sabiedriskajā dzīvē, tajā skaitā pārejā uz izglītību latviešu valodā.
Vienlaikus "Progresīvie" redz, ka Latvijas sabiedrībā nozīmīga loma ir arī sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, lai arī krievvalodīgajiem nodrošinātu pieeju objektīvai, valstiskai informācijai dzimtajā valodā, sacīja Briškens.
Viņš arī piekrita, ka, detalizējot valsts drošības plānu, būs iespējams šos jautājumus precizēt.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka ZZS pievienojas Siliņas pozīcijai, jo atbildes uz šo un citiem jautājumiem ir jāsniedz pašlaik izstrādes procesā esošajās mediju politikas pamatnostādnēs.
Kā ziņots, jau pēc koalīcijas preses konferences kultūras ministre Agnese Logina (P) ministres padomnieks Dāvis Lodziņš pirmdien aģentūrai LETA norādīja, ka ministre konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā.
Logina nepiekrīt NDK projektā norādītajam 2026.gada 1.janvārim kā termiņam, kad būtu jābeidz atbalstīt sabiedriskie mediji krievu valodā. Viņasprāt, nevar pieņemt arī to, ka 2026.gadā nebūs nepieciešams runāt par pārbaudītu informāciju krievu valodā.
Jau vēstīts, ka gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem.