Plāno denonsēt līgumu ar Krieviju par tiesiskās palīdzības sniegšanu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Nacionālā apvienības (NA) parlamenta frakcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz denonsēt līgumu starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.

NA uzskata, ka pašreizējos apstākļos šādas sadarbības turpināšana ar Krieviju ir pretrunā ar Latvijas definētajām pozīcijām saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Laikā, kad Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainu, nav pieļaujama sadarbības turpināšana vai veicināšana, it īpaši tiesiskuma jomā. Latvijai atbalstīt ar palīdzības sniegšanu šādas sistēmas darbības ir absolūti nepieņemami,

likumprojekta iesniedzēju vārdā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Iekšlietu ministrija (IeM) Ārlietu komisijā norādīja, ka tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju denonsēšana ir politiskās izšķiršanās jautājums, nevis juridiskas dabas jautājums. Sadarbība starp IeM un Krieviju pēc līguma denonsēšanas turpināsies, lai arī darbs būs sarežģītāks.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzīmēja, ka līgums ir vienīgā iespējā iegūt informāciju par cilvēkiem, kuri pieprasa repatrianta statusu, un pēc līguma denonsēšanas informācijas iegūšana būs apgrūtināta.

Patlaban Eiropas Savienība, Latvija un virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisko valstu ir atzinušas Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Kad Saeima pieņēma paziņojumu, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, tika pausts, ka tas varētu ietekmēt arī Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu.

NA norāda, ka prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Latvijas ģenerālprokurora ziņojumā par paveikto 2022.gadā teikts, ka, izvērtējot no ārvalstīm saņemtos personu izdošanas lūgumus, ir bijuši gadījumi, kad personu izdošana tikusi atteikta. Krievijai vairāku personu izdošana atteikta, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.

Kā norāda Kols, jautājums par līguma denonsēšanu iepriekš skatīts Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā, uzklausot kompetentās ministrijas, institūcijas un ekspertu viedokļus, secināts, ka lēmums ir politiska izšķiršanās.

Ja parlaments izšķirsies par līguma denonsēšanu, tad tiesiskā sadarbība, piemēram, krimināllietās būs īstenojama 1959.gada 20.aprīļa Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās ietvaros, bet civillietās - saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietu jautājumos par dokumentu izsniegšanu, gan pierādījumu iegūšanā, gan bērnu aizsardzības jautājumos un citās jomās.

Līgums starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās stājās spēkā 1995.gada 28.martā. Tiesiskā palīdzība sevī ietver procesuālo darbību izpildi, piemēram, pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, kā arī ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.

Tāpat līgums tiek piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.