Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Politika

Latvijas prezidents aicina ANO panākt Krievijas atbildību par noziegumiem Ukrainā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, trešdien uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālo asambleju aicināja uz reformām ANO Drošības padomē un panākt Krievijas atbildību par visiem kara noziegumiem Ukrainā.

Kā aģentūru LETA informēja Prezidenta kanceleja, Rinkēvičs savu uzrunu pamatā veltīja Krievijas pret Ukrainu sāktajam karam. Latvijas politiķis uzsvēra, ka Krievijas sāktais karš pret Ukrainu apdraud pasauli un ir pārbaudījums noteikumos balstītai daudzpusējai sistēmai.

"Krievijas brutālais iebrukums kaimiņvalstī ir pretrunā ANO pamatprincipiem - atturēties no spēka lietošanas pret valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šo principu klaja pārkāpšana grauj visu starptautisko sistēmu. Īpaši, ja agresors ir kodolieroču valsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle," sacīja Rinkēvičs un uzsvēra, ka tas nav strīds starp divām kaimiņvalstīm, bet gan neizprovocēts Krievijas uzbrukums, tai cenšoties ar spēku grozīt starptautiskās robežas.

Latvijas prezidents atkārtoja pozīciju, ka 2008. un 2014.gadā starptautiskā sabiedrība pieļāva smagu kļūdu, nereaģējot uz Krievijas agresiju pret Gruziju un Krimas nelikumīgo aneksiju. Tas bijisnepareizs signāls Krievijai, kas novedis pie agresīvo, impērisko ambīciju pieauguma.

"Ukraina nav Krievija, tā nekad nav bijusi un nekad nebūs Krievija," uzsvēra Latvijas politiķis, mudinot starptautiskajai sabiedrībai stingri iestāties pret Krievijas uzbrukumu starptautisko tiesību principiem un normām, jo šī kara iznākums noteiks globālo drošību turpmākajiem gadiem. Viņš pieminēja arī Aleksandra Lukašenko režīma Baltkrievijā atbildību par karu.

Rinkēvičs vērtēja, ka nevar gaidīt starptautiskās uzticības atjaunošanos, kamēr Krievija nebeigs karu un neatkāpsies no Ukrainas, turklāt Krievijai ir jāizved visi tās spēki un militārā tehnika no Ukrainas tās starptautiski atzītajās robežās.

"Atbildot tiem, kuri aicina uz pamieru un miermīlīgu dialogu, vēlos atgādināt, ka tikai Ukraina var izlemt, kad sākt sarunas par mieru. Latvija atbalsta Ukrainas miera formulu. Ilgtspējīga miera pamatā jābūt Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Es aicinu visas ANO dalībvalstis atbalstīt šos principus," piebilda Latvijas prezidents.

Rinkēvičs arī aicināja starptautisko sabiedrību turpināt sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Latvija atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, mūsu valsts pozīciju atgādināja politiķis un uzsvēra, ka Ukrainai būs nepieciešams visaptverošs atbalsts valsts atjaunošanai arī pēc kara.

Pat kara laikā ir spēkā starptautisko humāno tiesību normas. Pierādījumi par Krievijas apzinātajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai Ukrainā kļūst aizvien vairāk. Tiek nogalināti nevainīgi civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Vairāk nekā 11 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas vai pamest valsti. Nopietnas bažas rada Ukrainas bērnu piespiedu deportācijas un nelikumīga adopcija uz Krieviju,

Rinkēvičs pievērsās arī citiem kara aspektiem.

Latvijas prezidents norādīja, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna juridiskā un finansiālā atbildība par savu agresiju. "Mums ir jāpanāk pilnīga atbildība par visiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Tas nozīmē Krievijas kā valsts atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Un tas nozīmē individuālu atbildību par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem."

Viņš atzinīgi novērtēja Starptautiskās Krimināltiesas veiktos pasākumus, lai izmeklētu zvērīgos noziegumus Ukrainā, bet vienlaikus uzsvēra, ka Starptautiskā Krimināltiesa vai jebkurš cits pastāvošais mehānisms nevar īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Latvija atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu par agresijas noziegumu pret Ukrainu, uzsvēra Rinkēvičs, skaidrojot, ka tribunāla izveide ANO paspārnē nodrošinātu visspēcīgāko starptautisko leģitimitāti.

Arī Eiropas Padomes izveidotais Zaudējumu reģistrs esot nozīmīgs solis ceļā uz turpmāku starptautisku kompensācijas mehānismu, pauda Rinkēvičs un atzīmēja, ka Latvija kā Eiropas Padomes prezidējošā valsts ir uzsākusi reģistra darbību un sagaida, ka iniciatīvai pievienosies arī citas valstis, ne tikai Eiropas Padomes dalībvalstis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka nespēja apturēt agresiju vai konfliktus bieži ir apšaubījusi ANO efektivitāti, tomēr tā joprojām esot nozīmīga organizācija un daudzpusējas sistēmas kodols, kas apvieno visas suverēnās valstis un ir īpaši svarīga mazākām valstīm.

Tomēr Rinkēvičs ir pārliecināts, ka ir nepieciešamas jēgpilnas reformas ANO Drošības padomē, jo tās nespēja, ko rada veto tiesību ļaunprātīga izmantošana, ir nopietna problēma. "Tāpēc Latvija atbalsta centienus padarīt Drošības padomi caurskatāmāku un atbildīgāku par tās neizdarību. Veto tiesības tika izveidotas nevis kā privilēģija, bet gan kā atbildība," sacīja prezidents, "šī organizācija būs tik efektīva, cik efektīva būs tās dalībvalstu kolektīvā griba. Tās aizsardzība un pilnveidošana ir mūsu rokās."

Rinkēvičs sacīja, ka Latvija atbalsta taisnīgāku un vienlīdzīgāku reģionu, tostarp Āfrikas un mazo salu attīstības valstu, pārstāvniecību Drošības padomē, vienlaikus atgādinot par Latvijas kandidatūru Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā.

"Bloķējot Ukrainas eksportu un sagraujot tās lauksaimniecības nozari, Krievija ir traucējusi graudu piegādi visā pasaulē. Tomēr tā apgalvo, ka rūpējas par pārtikas nodrošinājumu pasaulē. Nav šaubu, ka Krievija ir tieši atbildīga par cilvēku ciešanām visā pasaulē," runu turpināja Latvijas prezidents, "pārtika un enerģija ir Krievijas kara instrumenti, ko veicina dezinformācija. (..) Tieši Krievijas iebrukums Ukrainā, nevis sankcijas, ir izraisījis pārtikas un mēslojuma piegāžu trūkumu. Sankcijas neliedz minerālmēslu un graudu eksportu no Krievijas. Neērtā patiesība ir tāda, ka Krievija gūst labumu no augstākām cenām. Piekļuve pārtikai ir cilvēktiesības, un badu nekad nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu."

Rinkēvičs mudināja turpināt starptautiskos centienus veicināt Ukrainas eksportu pasaules pārtikas nodrošinājumam. "Es aicinu ANO atrisināt atlikušo Krievijai piederošo minerālmēslu izvešanu no Latvijas teritorijas, lai tos pēc iespējas ātrāk varētu nogādāt valstīm, kam tie ir nepieciešami. ANO sistēmai ir efektīvāk jāreaģē uz humānajām vajadzībām."

Runas izskaņā Rinkēvičs pievērsās arī citiem jautājumiem, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un klimata pārmaiņām. "Latvija apzinās klimata pārmaiņu radītās problēmas, ar kurām saskaras mazo salu attīstības valstis. Noturības stiprināšana joprojām ir šo valstu ilgtspējas pamatā," sacīja politiķis.

Pēc Rinkēviča vārdiem, Latvija sekos līdzi Starptautiskās tiesību komisijas darba attīstībai attiecībā uz jūras līmeņa celšanās juridiskajiem aspektiem. Turklāt Latvija ir iesaistījusies starptautiskajos tiesvedības procesos, kas skar valstu pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņām.

"Noturība pret dezinformāciju ir joma, kur Latvijai ir nozīmīga pieredze. Tajā ir jāpievēršas informācijas vides dalībnieku atbildības jautājumiem," piebilda prezidents.