Neviens no Saeimas spīkera amata kandidātiem negūst deputātu atbalstu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Saeimas priekšsēdētāja amatam tika virzīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gunārs Kūtris, kurš gan pēdējās dienās ir saņēmis asu kritiku par saviem izteikumiem par sadarbības iespējām ar notiesātām personām, un līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Sprindžuks (AS).

Neviens no kandidātiem neguva Saeimas vairākuma atbalstu arī otrajā kārtā.

Līdz ar to gaidāms trešais balsojums, kurā uz spīkera amatu turpina pretendēt tikai viens kandidāts - Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS)

No tālākas dalības šajā balsojumā "atsijāts" līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS), kurš abos balsojumos saņēma mazāk atbalstu nekā Kūtris.

Otrajā balsojumā par Kūtri nobalsoja 26 parlamentārieši, bet 61 bija pret, tikmēr par Sprindžuku nobalsoja 25 deputāti, 62 balsojot pret viņu.

Iepriekš pirmajā balsojumā par Kūtra kandidatūru balsoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Stabilitātei" parlamentārieši, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Savukārt pret Kūtri balsoja "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" deputāti.

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās Kūtra izteikumi presē radīja sašutumu un jautājumus par viņa atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".

Tikmēr Sprindžuku amatam virzīja šodien no amata atceltais spīkeris Edvards Smiltēns (AS).

Ja Kūtri neievēlēs par Saeimas spīkeru arī otrajā balsojumā, tad ZZS amatam varētu virzīt Daigas Mieriņas (ZZS) kandidatūru, liecina kuluāros izskanējusī informācija.

Par labu Mieriņas kandidatūrai varētu nosliekties arī "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie", kuri pirmajā balsojumā bija pret Kūtri.

Politika

Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Svarīgākais