Sprindžuks sācis Rēzeknes mēra Bartaševiča atstādināšanas procedūru

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) ir sācis Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas procedūru, taču gala lēmums par to, vai Rēzeknes mēru atlaist, būs jāpieņem jaunās valdības pašvaldību jautājumu ministram.

Kā aģentūrai LETA atzina ministrs, viņš nosūtījis Bartaševičam vēstuli, kurā lūdz piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus. Pēc tam Bartaševiča atbilde būs jāvērtē speciālai komisijai, kas arī ieteiks ministram, kāds lēmums būtu jāpieņem. Pašlaik Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tai ir izveidojušās finanšu grūtības un tā nespēj segt visas savas saistības.

Ņemot vērā, ka piektdien Saeimā plānots apstiprināt jauno valdību, tad, visticamāk, lēmums par Bartaševiča atstādināšanu būs jāpieņem Ingai Bērziņai (JV), kura ir izvirzīta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres amatam. Bērziņa ilgus gadus ir bijusi Kuldīgas novada pašvaldības vadītāja.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, vēstulē Bartaševičam ministrs norāda, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.

Atsaucoties uz Rēzeknes domes rīcības plānu pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai, Rēzeknes mēram tiek norādīts, ka plānā nav sniegta detalizēta informācija par budžeta iztrūkuma pamatojumu, tāpat, neskatoties uz plānoto budžeta izdevumu samazinājumu par 1,23 miljoniem eiro, budžeta grozījumos dome plāno palielināt izdevumus par 1,47 miljoniem eiro. Pašvaldības lūgums pēc 1,34 miljonu eiro aizdevuma atlīdzības izmaksām radot risku, ka pašvaldība sākotnējā budžetā nav iekļāvusi visus izdevumus darbinieku atlīdzībām visam gadam.

Tāpat ministrs vērš uzmanību, ka budžeta iztrūkuma segšanai un projektu pabeigšanai Rēzeknes pašvaldībai 2023.gadā nepieciešami seši aizdevumi par kopējo summu 5,73 miljoni eiro. Pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs pret šī gada pamatbudžeta ieņēmumiem esot 17%, 2024.gadā - 23,6%, 2025.gadā - 21,7%, bet turpmākajos gados - ap 20,3%.

Vēstulē pašvaldības vadītājam tiek norādīts, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu pašvaldībām, kuru uzņemtais saistību apmērs pārsniedz 20%, ir noteikti stingri ierobežojumi saņemt jaunus aizņēmumus.

Vēstulē uzsvērts, ka Rēzeknes pašvaldībai nav iespējams uzņemties saistības nevienam jaunam investīciju projektam, tostarp, projektam par Kultūras nama ēkas pārbūvi, par kuru pašvaldībai jau esot noslēgts līgums ar SIA "Vides investīciju fonds".

Vēstulē Bartaševičam ir pieprasīts piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus par vairāku likuma "Par budžetu un finanšu vadību" normu pārkāpumiem un likuma "Par pašvaldību budžetiem" pārkāpumu.

Rīt, 14.septembrī, plkst.15 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notiks preses konference, kurā tiks sniegta informācija par sākto procedūru.

Kā ziņots, Rēzeknes pašvaldībai ir radušās finanšu grūtības, kuru dēļ tai jāizstrādā finanšu stabilizācijas plāns.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti ir veikuši Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma vērtējumu un aicinājuši pašvaldību sniegt precizētu un papildinātu informāciju par investīciju projektiem.

FM jau vairākkārt vērsusi Rēzeknes pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju. Piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti FM par otro ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par patieso saistību apmēru.

Arī FM pārstāvji uzsver, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un neuzņemtos saistības bez finansiāla seguma.