Ceturtdiena, 30.maijs

redeem Lolita, Vitolds

arrow_right_alt Politika

Kariņš: Eiropā ir kara apstākļi

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Jāizveido tāds starptautiskais tribunāls, kur par noziegumiem Ukrainā atbildētu arī Krievijas vadība, preses konferencē, ar kuru noslēdzas Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru tikšanās, uzsvēra Ministru prezidents un ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzīmēja, ka Eiropā ir kara apstākļi - vairāk nekā 500 dienas Krievija brutāli karu Ukrainā. Katru dienu var dzirdēt par jauniem pārkāpumiem un noziegumiem.

"Ukraiņi varonīgi aizstāv savu neatkarību. Viņi pakāpeniski atgūst kontroli pār savu teritoriju. Mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, līdz Ukrainas uzvarai," sacīja Kariņš.

Pēc Kariņa paustā, ir svarīgi, ka šajos saspīlētajos laikos līdzīgi domājošo valstu pārstāvji tiekas un koordinē savu darbību. Viņš uzsvēra, ka tikšanās mērķis bija sanākt kopā, lai pārrunātu, kā labāk palīdzēt Ukrainai, kā labāk koordinēt darbu un labāk nest vēsti plašāk pasaulē, īpaši tām valstīm, kuras atrodas attālāk no Eiropas un mazāk izprot, ka karš Ukrainā ir imperiālistisks.

Ministru prezidents norādīja, ka tikšanās laikā NB8 ārlietu ministri pārrunāja energodrošības un energoneatkarības jautājumus. Lai gan valstis ir veiksmīgi atbrīvojušās no Krievijas energoresursu atkarības, priekšā ir nozīmīgs darbs, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu jaudas, izbūvētu infrastruktūru tā, lai valstīm būtu pieejami ne tikai droši enerģijas avoti nākotnē, bet lai enerģijas cenas būtu konkurētspējīgas.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tubīass Billstrems uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā parādījis, cik svarīga ir sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Teju visas NB8 dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis, tās maina drošības politiku reģionā.

Billstrems atzīmēja, ka tikšanās laikā pārrunāts NATO samits Viļņā, hibrīdapdraudējums, cīņa pret dezinformāciju. Tāpat ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par NB8 formāta nākotni, ņemot vērā jauno ģeopolitisko situāciju.

Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka NB8 ir vienots viedoklis - valstis atbalsta Ukrainu. Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir jānodrošina, ka Krievijai neizdosies sagraut ukraiņu garu, izturību un noturību. Billstrems skaidroja, ka Zviedrijas atbalsts Ukrainai ir palielinājies un tas turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Viņš klāstīja, ka Zviedrija ir sniegusi militāro, humāno un finansiālo palīdzību Ukrainai vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā. Vasarā uzsākta piecu gadu atbalsta stratēģija, kur ar 500 miljoniem eiro atbalstīs reformas un rekonstrukciju.

Zviedrijas ārlietu ministrs piekrita Kariņam, norādot, ka jānodrošina energoavotu drošība, kas ietver arī reģionālo sadarbību starp līdzīgi domājošiem partneriem Baltijas jūras reģionā. Billstrems uzsvēra, ka drošas enerģijas piegādes ir būtiskas. Zviedrijas valdība uzskata, ka ir svarīgi paplašināt vēja parkus reģiona ekonomiskajā zonā.

"Enerģētikas krīze norāda, ka jāpaātrina zaļā pārkārtošanās, lai varētu izmantot tādus enerģijas avotus, kas nav radušies no fosilajiem avotiem. Tas rada ekonomiskās iespējas izaugsmes un darbavietu radīšanas kontekstā," pauda Zviedrijas ārlietu ministrs.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas nelikumīgais karš pārkāpj ANO hartu, rada apdraudējumus globālajam mieram un drošībai. Tā kā tuvojas ANO Ģenerālās asamblejas nedēļa, NB8 ārvalstu ministri pārrunājuši, cik svarīgi ir uzrunāt partnerus, lai uzlabotu atbalstu Ukrainai un sekmētu atvērtību, spēju pastāvēt līdzās un toleranci.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādīja, ka NB8 stāvēs līdzās Ukrainai līdz tā uzvarēs karā, tomēr ir uzvaras, ko var iegūt ārpus kaujas lauka. Viņš uzsvēra, ka dažas uzvaras ir politiskas un diplomātiskas, kur runā nevis ieroči un kareivji, bet diplomāti. Runa ir par Ukrainas pievienošanos NATO un integrāciju Eiropas Savienībā (ES).

"Mēs runājām par Ukrainas ceļu uz ES un atbildību. Tāpat runājām par Ukrainas atjaunošanu. Tas viss prasa mūsu uzmanību. Nešaubos, ka arī tās būs uzvaras, kuras Ukraina spēs panākt. Mēs esam apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu līdz tā gūst uzvaru," sacīja Landsberģis.

Norvēģijas ārlietu ministre Annikena Vitfelta uzsvēra, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir spēcīgi reaģējušas uz Krievijas agresiju. Norvēģija atbalsta Ukrainu ar ziedojumiem civilām un militārām vajadzībām. Tāpat par Krieviju īstenotas spēcīgas sankcijas, savukārt sadarbībai NATO ir parādījusies jauna dimensija.

Viņa akcentēja, ka NB8 ir tik tuvas kā vēl nekad iepriekš. Valstu kopīgā apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir spēcīga. Vitfelta skaidroja, ka Norvēģijas parlaments piecu gadu laikā Ukrainai novirzīs 1,3 miljardus eiro.

"Mēs esam apņēmušies sniegt Ukrainai ilgtermiņa palīdzību. Norvēģijas premjerministrs paziņojis, ka valsts plāno Ukrainai nodot F-16 iznīcinātājus. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība vēl nekad nav bijusi tik spēcīga, svarīga un vērtīga kā patlaban. Krievijas brutālā agresija un starptautisko likumu pārkāpšana ir nostiprinājusi mūsu sadarbību," preses konfernecē sacīja Norvēģijas ārlietu ministre.

Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena uzsvēra, ka sanāksmes NB8 formātā ir svarīgas, lai ārlietu ministri varētu apmainīties ar viedokļiem par drošības jautājumiem. Viņa norādīja, ka šodien ministri apmeklēja uzņēmumu "Defence Partnership Latvia", kurā daļēji tiek komplektētas bruņumašīnas "Patria".

Ministres ieskatā, tas ir labs piemērs vairāku valstu centieniem sekmēt un atbalstīt Eiropas aizsardzības industriju un reģionālo kapacitāti. Viņa atzīmēja, ka Somijas valdība grib pastiprinātu un padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kad būs pabeigta Somijas iestāšanās NATO.

"Somija NATO koncentrēsies uz reģiona drošību no Baltijas reģionam līdz Arktikai. Somija ir pilnībā apņēmusies ievērot alianses 360 grādu pieeju, kas paredz visaptverošu drošību. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai ir svarīgi temati, kas ir stratēģiski nozīmīgi ne tikai reģionālajā, bet arī ģeopolitiskajā ziņā, piemēram, vēršanās pret Krievijas dezinformāciju Āfrikā," sacīja Somijas ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka būtiski, lai Ukrainai arī turpmāk saņemtu spēcīgu atbalstu. Pirms divām nedēļām Somijas premjerministrs apmeklēja Kijivu. Somija turpinās atbalstīt Ukrainu. Līdz šim Somijas atbalsts Ukrainai mērāms 1,8 miljardu eiro apmērā.

Islandes ārlietu ministre Tordīsa Kolbrūna Gilfadotira uzsvēra, ka sarunu galvenais jautājums bija Ukraina. Ministre atzīmēja, ka viņu iedvesmoja Baltijas valstis, jo tie ir draugi, kuri vislabāk pārzina Krievijas radītos draudus un būtu bijis labāk, ja citas valstis būtu ieklausījušās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā daudz ātrāk.

Gilfadotira uzsvēra, ka NB8 var panākt situācijas maiņu. Lai gan Islande ir salīdzinoši maza valsts, tā paļaujas uz starptautiskajām tiesībām. Islande atbalsta pasauli, kurā visas valstis aizsargā starptautiskā sistēma. Islandes ārlietu ministre klāstīja, ka Islande tic multilaterālismam, lai visām valstīm būtu iespēja izteikties, neatkarīgi no to lieluma, lai lielās varas nevarētu uzspiest savu gribu "mazajiem kaimiņiem".

Islandes ārlietu ministre sacīja, ka šajā grupā ir pārstāvētas valstis, kurām ir tāds kaimiņš, kura ietekmi "negribētos just". Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir pietiekami pārliecinātas, lai kopā radoši strādātu un panāktu situācijas maiņu.

"Šis ir brīdis, kad starptautiskajā sistēmā nepieciešama cerība, radoša pieeja un līderība. Mēs nevaram rīkoties tā, kā iepriekš. Es domāju, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis var panākt labus rezultātus. Ja tas ir iespējams, mums tas ir jādara. Tikšanās bija lielisks atgādinājums, lai saprastu, cik liela ir mūsu vienotība," teica Gilfadotira.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), 6.septembrī un 7.septembrī Rīgā un Cēsīs norisinājās NB8 ārlietu ministru tikšanās. Sanāksmes laikā NB8 valstu ministri diskutēja par reģionam nozīmīgām tēmām, tostarp atbalstu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu, kā arī reģionālo drošību, enerģētikas un klimata izaicinājumiem un turpmāko NB8 valstu sadarbību.

Latvija 2023.gadā koordinē NB8 sadarbību ārlietu ministriju līmenī. NB8 ārlietu ministru sanāksme ierasti ir nozīmīgākais koordinācijas gada notikums. Latvijas prioritātes NB8 koordinācijas gadā ir noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas spēju, kā arī noturības stiprināšana.

NB8 formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ir ļoti cieša jau kopš 1990.gadu sākuma, kad aktīvs bija N5+B3 formāts, kas 2007.gadā pārtapa par NB8 formātu.

2023.gadā Latvija vada NB8 sadarbību ārlietu ministriju līmenī. Parlamentārajā un aizsardzības ministriju līmenī sadarbību koordinē Zviedrija. Nākamajā gadā sadarbību ārlietu ministriju līmenī koordinēs Zviedrija.

Svarīgs NB8 sadarbības veids ir kopīgas amatpersonu ārvalstu vizītes, kas apliecina reģiona vienotību un vērtības. Latvija pavasarī organizēja ārlietu ministru kopīgu braucienu uz Moldovu un Ukrainu.