Politisko partiju apvienībai "Apvienotais saraksts" (AS) ir jāizšķiras par iešanu valdībā bez Nacionālās apvienības (NA), tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Politisko partiju apvienībai "Apvienotais saraksts" (AS) ir jāizšķiras par iešanu valdībā bez Nacionālās apvienības (NA), tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Viņš akcentēja, ka iepriekš AS jutās diezgan omulīgi kopā ar NA, kas lielā mērā deva iespēju komandēt "Jauno vienotību" (JV). AS ir ieinteresēta piekļūt varai, tāpēc tā jau faktiski ir piekāpusies uz koalīcijas veidošanu kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Politologa ieskatā, patlaban nav skaidrs, vai Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) un JV uzstās vai neuzstās uz "Progresīvo" dalību valdībā. Rozenvalds skaidroja, ka AS aicinājums līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi ir saprotams, jo no partiju apvienības prasa lēmuma pieņemšanu un skaidru nostāju.
Pēc eksperta paustā, visai ticami, ka līdz trešdienai būs zināmas jaunās valdības aprises un valdības veidošanas process notiks raitāk, nekā ar valdībām, kuras veidoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tāpat Rozenvalds pieļāva, ka valdībā varētu nonākt "Progresīvie", kas ir JV interesēs.
"Manuprāt, JV nevar būt vienaldzīgs jautājumu kopums, kas attiecas uz Stambulas konvenciju. Negribu ticēt, ka JV orientēsies tikai un vienīgi uz pragmatisku ekonomisko jautājumu risināšanu. Latvijas nespēja ratificēt konvenciju uz Eiropas fona izskatās jau diezgan piedauzīgi, ņemot vērā, ka Stambulas konvencijai ir pievienojusies Eiropas Savienība," sacīja politologs.
Rozenvalds vērsa uzmanību uz to, ka JV interesēs nav nostāties pret trīs, savā retorikā pietiekami konservatīviem spēkiem - NA, AS un ZZS. Viņš pieļāva iespēju, ka NA neiekļūs valdībā un jauno koalīciju varētu veidot četras partijas - JV, AS, ZZS un "Progresīvie". Tas, savukārt, ļautu JV kaut kādā veidā līdzsvarot attiecības starp ZZS un AS, kuras cīnās par vienu un to pašu elektorātu un, raugoties perspektīvā, būt kopā valdībā varētu nebūt arī diezgan ērti.
"Viskomfortablāk JV justos valdībā kopā ar ZZS, AS un "Progresīvajiem". Manuprāt, valdība, kurā ir NA, varētu būt pēdējais variants, jo ne līdz galam ir skaidrs, kāds JV īsti būs labums nostājoties pret trim partijām, kuras ļoti labi var vienoties attiecībā uz konservatīvām vērtībām un radītu JV papildus problēmas," sacīja eksperts.
Taujāts, vai AS varētu izvirzīt savus nosacījumus, Rozenvalds norādīja, ka AS visticamāk gribēs saglabāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra posteni. AS var argumentēt, ka ministrs Māris Sprindžuks (AS) pagaidām nav parādījis sevi no sliktās puses. Tāpat AS nav īpašas pretenzijas pret Sprindžuku kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.
LETA jau rakstīja, ka Siliņa (JV) pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi. Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties.
Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" vai NA, Siliņa atbildēja, ka sagaida AS lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu JV varētu piedāvāt.
"Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas," pauda Siliņa.
Respektējot AS lūgumu līdz trešdienai partiju apvienības iekšienē pārrunāt valdības veidošanas jautājumus, oficiālas sarunas starp partijām otrdien nenotiks, reizē turpināsies neformālas konsultācijas, norādīja Siliņa, piebilstot, ka "ir cieņpilni" pēc AS lūguma sagaidīt viņu lēmumus. Vienlaikus politiķe cer, ka trešdien, 30.augustā, tikšanās laikā varēs informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par nākamās koalīcijas sastāvu, taču to ietekmēšot AS izšķiršanās.
Kā ziņots, iepriekšējā nedēļā pamatā tika diskutēts par diviem iespējamiem četru partiju koalīcijas modeļiem, kuros abos būtu JV, ZZS un AS, bet izšķiršanās būtu, kuru politisko spēku - "Progresīvos" vai NA - iesaistīt koalīcijā kā ceturto partiju.
AS līdz šim ir uzsvērusi, ka vēlas turpināt strādāt valdošajā koalīcijā, taču ne par katru cenu. AS politiķi pārsvarā ir uzsvēruši, ka vēlas saglabāt esošo koalīciju, kurā strādā JV, AS un NA, taču nav snieguši ļoti skaidru atbildi, vai iekļautos tādā koalīcijā, kurā nav NA.
Premjeram amatam nominētā politiķe pirmdien stāstīja, ka JV valdes sēdē saņēmusi mandātu rīcībspējīgas valdības izveidošanai ar "pietiekoši plašu Saeimas vairākumu". "Man ir ļoti plašs mandāts turpināt sarunas," sacīja Siliņa. Tomēr Siliņa vēl neatklāja, ko pati uzskata par "plašāku koalīciju" jeb kuru no partneriem - NA vai "Progresīvos" - plāno aicināt koalīcijā, ja tiktu veidota četru partneru koalīcija.
Politiķe uzsvēra, ka partijām ir svarīgi vienoties un parādīt, ka tās spēj nolikt malā ideoloģiskās domstarpības, lai vienotos par risinājumiem pārāk lielajām hipotekāro procentu likmēm, "Sadales tīklu" tarifiem un citiem valstī aktuāliem jautājumiem.
Arī pagājušajā nedēļā, vaicāta par izšķiršanos starp NA un "Progresīvajiem", ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa žurnālistiem atzina, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar "Progresīvajiem", taču konkrētu savu pozīciju par vēlamajiem partneriem nepauda.
Siliņa uz pirmajām oficiālajām sarunām aicināja četru politisko spēku pārstāvjus, lai mēģinātu vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi gan ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".
Sarunas bez JV piedalījās AS, ZZS, NA un "Progresīvie". Nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.
Siliņa iepriekš teikusi, ka saskata iespēju izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - NA. Politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbilstoši Satversmei aicinājis Siliņu sastādīt valdību.
Trešdien, 30.augustā, paredzēta Rinkēviča un Siliņas tikšanās par panākto progresu jaunās koalīcijas veidošanā.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu. AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.