Jautājums par "Apvienotā saraksta" (AS) dalību topošajā koalīcijā vēl ir atvērts, aģentūrai LETA sacīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna, kura vienlaikus pauda viedokli, ka ir jāļauj premjera amatam nominētajai Evikai Siliņai (JV) sevi pierādīt darbos.
Vaicāta, vai AS strādās topošajā koalīcijā Siliņas vadībā, Vīksna mudināja "neskriet ratiem pa priekšu", ņemot vērā, ka rīt gaidāmās oficiālās sarunas atbilstoši premjera amata kandidātes uzstādījumam - sākt tās no "baltas lapas".
AS frakcijas vadītāja vietniece skaidroja, ka ar laiku būs redzams, kā virzīsies koalīcijas veidošanas sarunas. Partiju apvienība politisko konsultāciju laikā uzsvērs savas prioritātes, kas primāri būtu paveicams.
Lūgta vērtēt Siliņas kandidatūru, Vīksna norādīja, ka pašlaik būtu pāragri sniegt vērtējumu, jo sākumā ir jāļauj Valsts prezidenta izraudzītajam cilvēkam pierādīt sevi "caur kvalitatīvi paveiktu darbu".
Uz jautājumu par nākamās koalīcijas sastāvu politiķe norādīja, ka, partiju apvienības ieskatā, "no drošības viedokļa" visloģiskākais esot pašreizējās koalīcijas modelis.
Kā ziņots, Valsts prezidenta Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Siliņas vadītās valdības veidošanas oficiālās sarunas sāksies piektdien.
Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - Nacionālā apvienība (NA).
Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido "Jaunā vienotība" (JV), AS, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.
JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.
Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu.
Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.
Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.
Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.
Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.
Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.
Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.
Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.
Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.
Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
