Valainis: Tā būtu diez gan katastrofa, ja mēs sāktu raidīt ārā [Krievijas pilsoņus] no valsts

Papildu laika došana Krievijas pilsoņiem valodas zināšanu pārbaudei liecina, ka valsts nav tikusi galā ar šo jautājumu gan loģistikas, gan integrācijas jomā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Ņemot vērā sava veida "katastrofas" risku, ja būtu nonācis līdz kādu cilvēku izraidīšanai no valsts vai minimālās iztikas liegšanai, tad pašreizējā situācijā Ministru kabineta lēmums vērtējams kā loģisks un ZZS to Saeimā varētu atbalstīt, sacīja Valainis.

ZZS viena no līderiem skatījumā valdības lēmums liecina, ka valsts no vienas puses nav tikusi galā ar eksāmenu organizēšanas un saistīto procesu nodrošināšanu. Politiķis pieļauj, ka atbildīgie dienesti varētu būt pārvērtējuši savas spējas.

Partiju apvienība būs gatava Saeimā diskutēt par tiem iemesliem, kas neļāva sasniegt sākotnēji iecerēto rezultātu. Jautājumi jāuzdod arī valsts sabiedrības integrācijas politikas veidotājiem, jo šī situācija parāda problēmu arī integrācijas procesā, sacīja Valainis.

ZZS frakcijas vadītājs atzīmēja, ka valdības lēmuma kontekstā nevar aizmirst ģeopolitisko situāciju - jāizvērtē, vai un ar kādiem saviem soļiem eskalējam vai neeskalējam situāciju. Politiķis norādīja, ka tā būtu "diez gan katastrofa, ja mēs sāktu raidīt ārā no valsts vai liegt minimālos iztikas līdzekļus", ņemot vērā pamata cilvēktiesību vērtības, kas pastāv neatkarīgi no valodas zināšanām.

Pašreizējā situācija ir ļoti labi ilustrējusi vājās vietas gan valsts pārvaldē, gan kādās no pašvaldībām, tāpēc jāstrādā pie risinājumu rašanas tām, pauda politiķis.

Jau ziņots, ka valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.

Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.

Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.

Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes.

Grozījumi ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, akcentēja IeM.

Priekšlikumi nemīkstinot līdzšinējos Imigrācijas likuma grozījumus. Mērķis saglabājas nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojoši iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī iegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tādējādi ne tikai demonstrējot vēlmi piederēt Latvijai un Eiropai, bet arī baudot iespējas un privilēģijas, ko dod pilnvērtīga iesaistīšanās Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, norādīja ministrijā.

Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu - divi gadi.

Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas jeb A2 līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.

Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.