Valainis: Nevienam, arī NA un "Progresīvajiem", ejot kopīgā valdībā, nav jāmaina savas atšķirīgās politiskās pozīcijas

Neskatoties uz Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" ideoloģiskajām pretrunām, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis joprojām redz iespēju piecu partiju koalīcijai.

Pašlaik iezīmējies, ka NA un "Progresīvo" atšķirīgo politisko uzstādījumu dēļ varētu būt apgrūtināta piecu partiju koalīcijas tapšana.

Uz jautājumu, vai ZZS drīzāk izlemtu koalīciju veidot ar NA vai arī ar "Progresīvajiem", Valainis uzsvēra, ka ZZS gatava valdībā strādāt ar "abām divām partijām kopā".

Valainis sagaida, ka pēc šodien gaidāmajām Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sarunām ar piecām partijām - "Jauno vienotību" (JV), ZZS, "Apvienoto sarakstu" (AS), NA un "Progresīvajiem" - visi pieci politiskie spēki "iznāktu ārā kā komanda" kopīgas valdības izveidošanai.

Valainis akcentēja, ka nevienam, arī NA un "Progresīvajiem", ejot kopīgā valdībā, nav jāmaina savas atšķirīgās politiskās pozīcijas, tajā pašā laikā, mierīgi iespējams sastrādāties vairākos simtos citu jautājumu, kur tas iespējams. Pie ideoloģisko pretrunu uzsvēršanas būs iespējams atgriezties pēc dažiem gadiem priekšvēlēšanu laikā, atzīmēja Saeimas deputāts.

ZZS politiķis norādīja, ka ik viens pats var paskatīties, kāpēc 14.Saeimai ir sliktākais iedzīvotāju novērtējuma rādītājs vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Tāpat arī pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nepieciešams būt maksimāli vienotiem, nevis veicināt sašķeltību.

Partiju apvienības viens no līderiem vērsa uzmanību, ka arī ZZS un JV ir atšķirīgi uzskati kādos jautājumos, taču abi politiskie spēki ir parādījuši gatavību nākt kopā un meklēt risinājumus.

Politiķis objektīvi novērtē situāciju koalīcijas veidošanas sarunās, reizē Valainis no savas puses apņēmies darīt, ko būs iespējams, lai pārliecinātu NA un "Progresīvos" sastrādāties. Pašreizējā situācijā kādai no partijām izvēlēties palikšanu opozīcijā būtu bezatbildīgi, uzskata Valainis.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien ar piecām partijām turpinās sarunas par plašas jaunās valdības koalīcijas izveides iespējām.

Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām otrdien pauda apņēmību vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju. Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no JV, ZZS, AS, NA un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtisku jautājumu," uzsvēris Valsts prezidents.

Pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.

Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas "kodolu" sākotnēji minot JV, ZZS un "Progresīvos", tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.

ZZS un "Progresīvo" politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar "Progresīvajiem".

Jau vēstīts, ka JV pārstāvis Krišjānis Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.