"Progresīvie" gatavi iesaistīties Siliņas valdībā

© Romāns Kokšarovs/F64

Ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominētu Eviku Siliņu (JV), tad "Progresīvie" būtu gatavi iesaistīties viņas vadītā koalīcijā ar nosacījumu veikt darbus veselības, cilvēktiesību un ekonomikas jomās.

To šodien pēc partijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

"Progresīvo" uzstādījums ir būtiskas investīcijas veselības aprūpē, lai iedzīvotājiem palielinātu veselīgu dzīvildzi.

Otrs svarīgs aspekts ir cilvēktiesības, tajā skaitā darbi vardarbības un neiecietības mazināšanai, atzīmēja politiķis. Kā trešais "lielais bloks" ir ilgtspējīga ekonomikas attīstība un Latvijas starptautiskā konkurētspēja.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām.

Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.

Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai JV - līdzšinējo labklājības ministri Siliņu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem".

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Politika

Tiesībsarga birojs laika gaitā ir izaudzis un izpleties, uzņemoties daudzas funkcijas – cilvēktiesību aizstāvēšanu, diskriminācijas novēršanu, labas pārvaldības sekmēšanu. Tiesībsarga birojam ir prāvs štats, virkne struktūrvienību, kurās tiek maksātas prāvas algas, un arī paša tiesībsarga darbs ir labi apmaksāts – pagājušajā gadā tagad jau bijušais tiesībsargs Juris Jansons atalgojumā saņēma 91 419 eiro. Saskaņā ar šā gada budžeta plānu Tiesībsarga birojs tērēs 3,39 miljonus eiro, bet nākamajā gadā paredzēts vēl vairāk – 3,6 miljoni eiro.

Svarīgākais