ĀM izsludina konkursu par atbalstu attīstības sadarbības projektiem

© F64

Ārlietu ministrija (ĀM) izsludinājusi līdzfinansējuma granta projektu konkursu Eiropas Komisijas un citu starptautisku donoru finansētiem attīstības sadarbības un attīstības (globālās) izglītības projektiem Latvijas noteiktās saņēmējvalstīs, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

ĀM aģentūru LETA informēja, ka pieteikties aicināti projektu īstenotāji, kas ieguvuši finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, tai skaitā no Eiropas Komisijas.

Konkursā iespējams iesniegt attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu pieteikumus jebkurā partnervalstī, tomēr izvērtēšanā priekšroka tiks dota projektiem Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs (īpaši Gruzijā, Moldovā, Ukrainā) un Centrālāzijas valstīs (īpaši Kirgizstānā, Tadžikistānā, Uzbekistānā). Paplašinoties Latvijas attīstības sadarbības mērogam, prioritāte tiek piešķirta arī projektiem Āfrikas kontinentā.

Projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums 2023.gadā ir 50 000 eiro.

Konkursā var pieteikties Latvijā reģistrētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas - nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 15.septembra plkst.23.59. Ja projekta pieteikums tiks iesniegts pēc norādītā termiņa, tas netiks vērtēts.

ĀM vērš uzmanību, ka maksimālais punktu skaits, ko ir iespējams saņemt izvērtēšanā attīstības sadarbības projektiem, ir 25 punkti, globālās izglītības projektiem - 20 punkti. Šogad pirmo reizi ir ieviests minimālais punktu skaits - 15, lai iesniegums tiktu uzskatīts par atbilstošu izvērtēšanas kritērijiem. Tas attiecas kā uz attīstības sadarbības, tā globālās izglītības projektiem.

Tāpat ir ieviests arī minimālais granta apmērs, ko var piešķirt projekta īstenošanai, - 500 eiro. Maksimālais granta apmērs ir 80% no projektā paredzētā kopējā līdzfinansējuma.

Informācija par konkursa uzvarētājiem tiks publicēta ĀM tīmekļvietnē.

Politika

Tagad jau Maskavas labumus baudošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns negaidīti izvēlējās Kijivu par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi pēc tam, kad Ungārija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Šī bija viņa pirmā ierašanās Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma.

Svarīgākais