Raidījums: Evikas Siliņas vīrs konsultējis robežbūves skandālā iesaistītos uzņēmējus

© Romāns Kokšarovs/F64

TV3 raidījums "Nekā Personīga" 2020. gada janvārī vērsa sabiedrības uzmanību uz Valsts kontroles secināto par darbiem pie Krievijas robežas.

Revidenti toreiz atklāja klaju nolaidību gan par būvniecību atbildīgās robežsardzes, gan meža saimnieka - Nodrošinājuma valsts aģentūras - rīcībā. Tika konstatēta arī neizskaidrojama pretimnākšana sabiedrībai “Igate”. Pārmetumi bija arī ministrijai, kas abas iestādes nebija pieskatījusi.

Raidījums vēstīja, ka Valsts kontroles revidentu atzinums par robežas ar Krieviju ierīkošanu bijis neierasti skarbs. Smaga nolaidība, kas radījusi miljonos mērāmus zaudējumus, konstatēta ne vien robežsardzē, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Iekšlietu ministrijā. Lai gan aizdomas par smagajiem pārkāpumiem ir no pavasara, Iekšlietu ministrija nolaidīgos ierēdņus vēl nav noskaidrojusi.

Smagākie konstatētie pārkāpumi bija nesamērīga robežjoslas paplašināšana, tā sadārdzinot projektu, nelikumīga koku izciršana un to “pazaudēšana”.

Robežsardzes priekšnieks tobrīd apgalvoja, ka uz robežas viss ir bijis likumīgi, koki nav pazuduši, un apšaubīja izmeklēšanas pamatotību.

Revidenti bija secinājuši, ka robežsargi pretēji likumam un pašu apstiprinātam projektam 12 metru robežjolsu daudzviet ievērojami paplašinājuši, vietām līdz pat 90 metriem. Šajos zemes gabalos augušais mežs nocirsts bez saskaņošanas ar Meža dienestu, bet lielākā daļa kokmateriālu pazuduši. Celmi izrauti, zeme nolīdzināta.

Valstij piederošā meža saimnieks pierobežas zemēs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, taču tā bijusi nolaidīga - pirms robežas būves nav apzinājusi koku vērtību. Tāpēc arī Valsts kontrole nav varējusi noskaidrot, cik lieli ir patiesie zaudējumi.

No 43 zemes gabaliem, kuru platums pārsniedz robežjoslas platumu, revidenti detalizēti izpētījuši četrus. Tajos zaudējumi no pazudušā meža ir 190 tūkstoši eiro. Nolaidība konstatēta arī ar tiem baļķiem, kas nav nozagti. Tie ilgstoši stāv zem klajas debess un nu ir malkas cenā.

Robežjoslas patvaļīga paplašināšana bija izdevīga darbu veicējam sabiedrībai “Igate”. Projektā paredzēts, ka būs jānoplanē 5,2 hektāri augsnes par 140 tūkstošiem eiro. Paplašināšanas dēļ noplanēti 134 hektāri par 3,65 miljoniem eiro.

Arī citos darbos konstatēta neizskaidrojama pretimnākšana komersantam.

Revidenti atklājuši, ka būvniecības laikā projektā paredzētās dārgākas koka laipas uz takām aizstātas ar lētāku šķeldas klājumu. Tāpat metāla caurtekas grāvjos aizstātas ar koka pārsegumiem.

Konkursā “Igate” uzvarējusi, vislētāk piedāvājot viskvalitatīvākos materiālus, bet dabā visdārgāk piegādājis visvienkāršākos.

Ja iepirkumā būtu norādīti īstie darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, ar 5,87 miljoniem eiro zemāku.

Uz Valsts kontroles preses konferenci par revīzijas rezultātiem bija ieradies arī toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš nostājās robežsardzes pusē. Lielākā atbildība esot jāuzņemas nevis robežsargiem un ierēdņiem, bet valstij un politiķiem, kas nav izstrādājuši vajadzīgos likumus, kas izslēgtu negodprātīgu rīcību.

Lai gan Valsts kontrole īpaši uzvērusi, ka atbildība par izšķērdēšanas nepieļaušanu ir iestādes vadītājam, ministrs dienesta pārbaudes bija uzdevis veikt robežsardzes un Nodrošinājuma valsts aģentūras priekšniekiem. Robežsardzē dienesta pārbaude uzsākta jau otrreiz.

Valsts kontroles ziņojumā pārmetumi izteikti arī Iekšlietu ministrijai. Tā sarežģīto robežbūves projektu uzticējusi robežsardzei, kam nav pieredzes tādu projektu vadīšanā. Ministrija nav izveidojusi pietiekamu uzraudzības un koordinācijas mehānismu.

Robežbūves uzsākšanas laikā iekšlietu ministrs bija Rihards Kozlovkis no “Vienotības”, valsts sekretāre bija Ilze Pētersone-Godmane, bet parlamentārā sekretāre toreiz bija Evika Siliņa. Neviens no viņiem neatzina, ka būtu pieļautas kļūdas.

No ministrijas vadības zināmas saites ar robežas būvētājiem ir bijušajai Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai. Šobrīd viņa parlamentārā sekretāra pienākumus pilda pie Ministru prezidenta.

“Nekā personīga”: Vai jūsu ģimenei ar Peilāna ģimeni nav draudzīgas attiecības?

Evika Siliņa: Peilāna kungs ir bijis mana vīra klients kopš 98. gada, viņam ir bijuši dažādi uzņēmumi, ko es vairāk varu pateikt?

“Nekā personīga”: Tas netraucēja jums darbā? Valsts kontrole saka, ka tas iepirkums izskatās sarunāts, ka ir ļoti liela pretimnākšana bijusi tam uzņēmumam?

Evika Siliņa: Manuprāt, absolūtas muļķības. Man nav bijušas nekādas iespējas ne sarunāt, ne ietekmēt. Manas pilnvaras beidzas parakstīt maksimāli kādus likumprojektus uz Saeimu, tas arī viss. Tas, ka viņš piedalās konkursā, man pat nav bijis zināms. Es noteikti nevarētu strādāt nevienā amatā tik ilgi, ja es kaut ko varētu ietekmēt, vai ar mani varētu kaut ko sarunāt. Jau tā jāsaka, ka draudzība man noteikti nav ar šo ģimeni, tas būtu pārāk, nu, kā lai pasaka, plaši teikts, ka es kaut kādā veidā draudzējos.

Valsts kontrole uzstāj, ka Iekšlietu ministrijai uzraudzība ir jāsakārto nekavējoties, jo darbi uz Austrumu robežas joprojām turpinās. Baltkrievijas robežas būve sākta tikai pagājušajā gadā. Tur viena kilometra būvēšanai robežsargi iecerējuši tērēt divreiz vairāk, nekā uz robežas ar Krieviju. Bet tilti, kā stāstījām iepriekšējos sižetos, pat četras piecas reizes dārgāk.

Politika

Nīderlandes bankas iesaka klientiem glabāt skaidru naudu mājās pieaugošo ģeopolitisko draudu dēļ, paziņojis Nīderlandes Banku asociācijas (NVB) pārstāvis. Šādus padomus bankas sniedz pirmo reizi, toties apdrošināšanas kompānijas brīdina par zādzību riskiem, kas ar to saistīti, vēsta “Algemeen Dagblad”.