Kultūras ministrija (KM) atalgojuma palielināšanai kultūras sektorā strādājošajiem 2024.gada budžetā lūgusi papildu 16 258 803 eiro, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Prioritārais pasākums, ko KM norādījusi kā vienu no svarīgākajiem, paredz palielināt līdz 1587 eiro mēnesī kultūras nozarē nodarbināto vidējo atalgojumu mākslu un kultūras augstskolu neakadēmiskajam personālam, UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai un pārējam personālam. Savukārt kultūras nozares valsts kapitālsabiedrību māksliniekiem atalgojums varētu pieaugt no 1358 līdz 1698 eiro jeb par 25% no esošās noteiktās vidējās darba samaksas.
Tāpat finansējums paredzēts Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai, "kas sekmēs Latvijas kultūras kapitāla saglabāšanas ilgstspēju un attīstību".
Vienlaikus prioritārais pasākums neparedz finansējumu KM padotībā esošajām iestādēm, muzejiem, bibliotēkām, vidusskolām un citām iestādēm, kas pakļaujas vienotajai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēmai, kam resursus atlīdzības palielināšanai pieprasa Valsts kanceleja.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) arī iepriekš uzsvēra, ka atalgojuma jautājums kultūras nozarē ir jārisina, lai gan nākamā gada budžets nesolās būt spožs.
No kopējā pieprasītā papildu finansējuma nākamajam gadam 1 539 544 eiro paredzēti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma saņēmēju sistēmas pilnveidei, jo, atbilstoši ministrijas paustajam, pašreizējais pašreizējais KM iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pamatbudžets nodrošina pamatfunkciju izpildi, nesniedzot iespēju kultūras piedāvājuma attīstībai, tomēr kultūrpolitikas pamatnostādnēm atbilstošas tādas valstiski nozīmīgas iniciatīvas, ko neesot iespējams īstenot ar iestāžu pamatbudžetā nodrošināto finansējumu vai kuru īstenošanā nevalstiskajam un privātajam sektoram nav kapacitātes vai kompetences. KM iestāžu iespēja piedalīties VKKF projektu konkursā mazināšot nepieciešamību atsevišķu ieceru īstenošanai piešķirt finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, uzskata ministrija.
Tāpat atbilstoši likumā "Latviešu vēsturisko zemju likums" noteiktajam paredzēts īstenot Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā iekļauto uzdevumu kopumu, tam papildus atvēlot 1 529 567 eiro.
Savukārt, lai nodrošinātu skolēniem regulāru kvalitatīvu kultūras norišu pieejamību, sniedzot ieguldījumu vispārējās izglītības procesā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai, iecerēts palielināt programmas "Latvijas skolas soma" finansējumu uz vienu skolēnu no 7 eiro līdz 10 eiro pusgadā. Šī mērķa īstenošanai, pēc KM aplēsēm, nepieciešami 1 418 360 eiro.
Lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā, atjaunotu kultūras objektu pieejamību un uzturēšanu, kultūras iestāžu darbības nodrošināšanu, kā arī veicināt radošo industriju attīstību un kultūras informācijas apriti, papildus lūgti 17 675 179 eiro.
Savukārt atbalsta sniegšanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai un restaurācijai, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīcijas saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā UNESCO Nemateriālā mantojuma vērtības - Dziesmu un deju svētku tradīcijas, saglabāšanai papildus lūgts 11 210 042 eiro. Finansējums tiks novirzīts arī kultūras pieminekļu individuālās aizsardzības zonu izstrādāšanai ar nolūku mazināt administratīvo slogu.
Saistībā ar izmaksām, rīkojot XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un 20.Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus Latvijā, pēc KM aplēsēm, papildus nepieciešami 1 727 486 eiro.
KM arī lūgusi papildu 4 288 272 eiro, lai veicinātu nacionālā kino attīstību un starptautisko sadarbību, paredzot vēsturisku filmu atbalsta programmas, bērnu un jauniešu auditorijai domātas atbalsta programmas, daudzsēriju filmu atbalsta programmas, Ukrainas filmu industrijas atbalstu, kā arī Latvijas starptautisku kopražojuma seriālu veidošanu. Finansējums tiks novirzīts arī komponistu un mūziķu rezidences izveidei, kā arī regulāram, prognozējamam finanšu mehānismam profesionālo radošo organizāciju atbalstam, nodrošinot tām plašākas iespējas savu biedru interešu aizstāvībai.
Lai veicinātu interesi par grāmatām, lūgti 860 930 eiro, kas tiks novirzīti publisko bibliotēku krājumu papildināšanai ar augstvērtīgiem izdevumiem, lasīšanas veicināšanas pasākumu rīkošanai, atbalsta sniegšanai autoriem, tulkotājiem un citiem grāmatniecības nozarē iesaistītajiem radošo profesiju pārstāvjiem, kā arī Eiropas Savienības iniciatīvas īstenošanai, nodrošinot rakstnieku vizītes skolā.
Savukārt 714 000 eiro iecerēts novirzīt dalībai viesu valsts statusā Frankfurtes grāmatu tirgū, ja statuss tiks piešķirts 2026.gadā.
Lai stiprinātu profesionālo vidējo izglītību, augstāko izglītību un pētniecību, kā arī nodrošinātu profesionālās pilnveides, kvalifikācijas iegūšanas un tālākizglītības iespējas kultūras un radošajās nozarēs nodarbinātajiem un sniegtu ieguldījumu vispārējās vidējās izglītības procesā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā attīstīšanai, papildus lūgti 7 024 256 eiro.
KM iecerējusi īstenot arī saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes, kam papildus nepieciešami 3 189 126 eiro.
Tāpat plānots palielināt atbalstu novadu ziņu sižetu veidošanai, tam atvēlot 244 259 eiro. Atbilstoši KM iecerei, līdz deviņām reģionālajām televīzijām, kuras būs noslēgušas sadarbības līgumu par sagatavoto sižetu pārraidīšanu ar nacionāla mēroga sabiedrisko vai komerctelevīziju, varētu saņemt aptuveni 25 000 eiro katra.