Pīlēns: Kariņš darīja labāko, ko varēja, ņemot vērā viņa "personības struktūru"

© Dmitrijs Suļžics/F64

Jebkura demisija ir pazaudēts laiks, runājot par esošā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanos no amata, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica viens no "Apvienotā saraksta" (AS) veidotājiem un uz Valsts prezidenta amatu neveiksmīgi kandidējušais Uldis Pīlēns.

Runājot par Kariņa atkāpšanos, Pīlēns sacīja, ka jebkura demisija laika ziņā ir jauns laukums, jaunas iespējas, bet vienlaikus tas ir arī pazaudēts laiks.

Viņš uzsvēra, ka Kariņš bijis valdības vadītājs krietnu laiku, taču šajā laikā pieauga atpalicība no citām valstīm. Vienlaikus Pīlēns nevainojot Kariņu - viņš esot darījis labāko, ko varējis, ņemot vērā viņa "personības struktūru".

Atbildot uz jautājumiem par to, kam būtu uzticama jaunās valdības veidošana, Pīlēns akcentēja, ka nevajadzētu iejaukties prezidenta atbildības jautājumos.

"Esam gatavi sadarboties ar jebkuru prezidenta kunga nosauktu kandidātu," teica Pīlēns, sakot, ka nepieciešama tāda valdība, kura virza "Latviju no atpalicības ārā".

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

"Jaunā vienotība" (JV) trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

"Apvienotajam saraksta" (AS) ir 15 parlamentārieši un Nacionālajai apvienībai (NA) - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais