Valdība vērtēs ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumus 2024.gadam

© Depositphotos.com

Valdība šodien uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā teikts, ka ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi nākamajam gadam veido kopumā 2,012 miljardus eiro.

Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2024.gadam kopā veido 2,012 miljardus eiro, 2025.gadam - 2,581 miljardu eiro, bet 2026.gadam - 2,841 miljardu eiro.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījušas Veselības ministrija (2024.gadam - 396,21 miljonu eiro, 2025.gadam - 497,33 miljonus eiro un 2026.gadam - 585,55 miljonus eiro), Izglītības un zinātnes ministrija (2024.gadam - 335,04 miljonus eiro, 2025.gadam - 537,64 miljonus eiro un 2026.gadam - 596,07 miljonus eiro) un Iekšlietu ministrija (2024.gadam - 331,31 miljonu eiro, 2025.gadam - 404,97 miljonus eiro un 2026.gadam - 375,9 miljonus eiro).

Ministrijas un neatkarīgās institūcijas kopumā FM un Valsts kancelejā iesniegušas 337 pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, tostarp 265 pieteikumi ministriju pieprasījumiem prioritārajos pasākumos, 19 pieteikumi ministriju pieprasījumiem starpnozaru prioritārajos pasākumos, 45 pieteikumi neatkarīgo institūciju pieprasījumiem prioritārajos pasākumos, viens pieteikums neatkarīgo institūciju pieprasījumiem starpnozaru prioritārajos pasākumos un septiņi pieteikumi prioritārajos pasākumos, kas saistīti ar valsts drošību.

Neatkarīgo institūciju kopējie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem veido 2024.gadam 31,78 miljonus eiro, 2025.gadam - 35,42 miljonus eiro un 2026.gadam - 44,68 miljonus eiro.

Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinets, lemjot par valsts budžeta likumprojektu, uzklausa neatkarīgās institūcijas un nodrošina to viedokļu iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

Pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem iesniedza 12 neatkarīgās institūcijas - Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, Ekonomikas ministrija (Konkurences padome), Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas), Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija), Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Prokuratūra, Centrālā vēlēšanu komisija, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem pieprasījumu iesniedza Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas).

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījuši sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (2024.gadam - 19,86 miljonus eiro, 2025.gadam - 23,69 miljonus eiro un 2026.gadam - 32,44 miljonus eiro), Tieslietu ministrija (Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas) (2024.gadam - 3,62 miljonus eiro, 2025.gadam - 4,16 miljonus eiro un 2026.gadam - 3,73 miljonus eiro) un prokuratūra (2024.gadam - 1,79 miljonus eiro, 2025.gadam - 2,29 miljonus eiro un 2026.gadam - 3,14 miljonus eiro).

Tāpat ministrijas iesniegušas prioritāros pasākumus, kas saistīti ar valsts drošību, un šie pieprasījumi 2024. un 2025.gadam veido četrus miljonus eiro ik gadu, bet 2026.gadam 3,73 miljonus eiro. Pieprasījumus iesniedza Iekšlietu ministrija par Valsts drošības dienestu un Iekšējās drošības biroju, kā arī Tieslietu ministrija par Satversmes aizsardzības biroju.

Plānots, ka, atbilstoši valsts budžeta 2024.gadam sagatavošanas grafikam, valdība informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026.gadam izskatīs šā gada 15.augusta Ministru kabineta sēdē.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais