Pagaidām nav īsti pamata iedziļināties Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) trešdien izteiktajā ultimatīvajā piedāvājumā par ministru rokādēm pašreizējās koalīcijas saglabāšanai, jo nav saprotami argumenti, kāpēc tas būtu nepieciešams, intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai sacīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Juris Viļums.
Viņš pauda pārsteigumu par Kariņa plānu, jo kopš pavasara, kad tika sākts runāt par iespējamām izmaiņām koalīcijā, ne reizi neesot izskanējis piedāvājums mainīt atbildības sfēru sadalījumu starp partneriem. Deputāts premjera rīcībā saskata laika vilcināšanu.
Viļums izteicās, ka konkrēti AS pārraudzībā esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS), viņaprāt, strādā labi.
AS politiķis uzskata, ka tagad ir "vienkārši jāizpūš gaiss" un rītdien gaidāmās tikšanās laikā jātiek skaidrībā, kādi ir argumenti Kariņa piedāvājumam mainīt atbildības sfēru sadalījumu koalīcijā un līdz ar to arī pašus ministrus.
Viļums domā, ka pašreizējā valdībā nav vajadzības mainīt ministrus, lai arī AS varot piedāvāt kandidātus dažādiem ministru krēsliem, bet tajā pašā laikā svarīgāki esot darāmie darbi, nevis amatu dalīšana.
"Nav vajadzīgs šobrīd iedziļināties dziļāk šajā vakardien izteiktajā ultimātā. Kā jau teicu, ir pietiekami daudz darbu. Galu galā nākamā gada budžets mani šobrīd daudz vairāk uztrauc nekā tas, kurš vārds, uzvārds vadīs vienu vai otru ministriju," intervijā Latvijas Radio sacīja AS deputāts.
Kā ziņots, Kariņš trešdien nāca klajā ar ierosinājumu "Nacionālās apvienības" (NA) politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Tas esot nepieciešams, lai valdība strādātu dinamiskāk.
Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.
Kariņš AS un NA arī aicina noslēgt memorandu, kurā 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām. Līdz ar to budžeta sagatavošanā un pieņemšanā tiktu ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes - aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.
Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.
Gadījumā, ja NA un AS atteiksies no šī piedāvājuma, premjers sola sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem".