Tikšanās par koalīcijas nākotni viena no partneriem aizņemtības dēļ pārcelta uz piektdienu

© Dāvis Ūlands/F64

Partiju tikšanās par koalīcijas nākotni viena no partneriem aizņemtības dēļ pārcelta uz piektdienu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tikšanās ar valdību veidojošām partijām notiks piektdien, 11.augustu, ņemot vērā viena no valdību veidojošā politiskā spēka iekšējo pasākumu rīt.

Par savu iekšējo pasākumu iepriekš aģentūrai LETA stāstīja "Apvienotajā sarakstā".

LETA jau ziņoja, ka pirms koalīcijas tikšanās pagaidām saglabājas neskaidrība par valdības nākotni.

"Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķi Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumā saskata pozitīvu iezīmi, ka tādējādi premjers apliecinot koalīcijas stabilitāti.

Tomēr pašlaik vēl neesot zināms, vai ceturtdien tiks panākta vienošanās par amatu rotāciju valdībā, ko Kariņš izvirzījis kā nosacījumu, lai viņam nebūtu jāsāk sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem".

No NA pārstāvju teiktā secināms, ka viņi neizslēdz iespēju nosliekties par labu ārlietu ministra posteņa ieņemšanai. Reizē nav zināms, kāda būs NA nostāja attiecībā uz ekonomikas ministra amatu, ko pašlaik ieņem politiskā spēka pārstāve Ilze Indriksone.

AS ceturtdien vēl partiju apvienības iekšienē turpinās apspriest Kariņa piedāvājumu.

Abiem partneriem radušies jautājumi, ko tie vēlas noskaidrot sarunā ar premjeru.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosina NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un JV - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.

Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.

Kariņš AS un NA arī aicina noslēgt memorandu, kurā 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām. Līdz ar to budžeta sagatavošanā un pieņemšanā tiktu ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes - aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.

Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.

Gadījumā, ja NA un AS ceturtdienas sarunā atteiktos no šī piedāvājuma, tad premjers būtu gatavs sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais