Briškens: JV, ZZS un "Progresīvie" ir raduši labus kopsaucējus, kas alternatīvā koalīcijā valsts attīstību padarītu dinamiskāku

Pēc viņa vārdiem, JV, ZZS un "Progresīvie" esot nonākuši pie saturiskiem kopsaucējiem, kas ir galvenās valsts prioritātes un izaicinājumi, un kādas ir turpmākās rīcības, lai valdības darbu padarītu dinamiskāku.

Briškena ieskatā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) esot darījis visu, lai radītu apstākļus visām piecām partijām veidot dialogu. Taču Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) dialogam plašākā kompānijā nebija atvērtas.

Partijas, kas bija gatavas sēsties pie viena galda un runāt par valstij svarīgiem jautājumiem esot izrunājušas plašu valsts izaicinājumu loku, kā arī piedāvājušas trīs partiju starpā zināmu kompromisu redakciju un kopēju redzējumu par to, kas ir Latvijas galvenie izaicinājumi, atzīmēja politiķis.

"Progresīvie" sagaida skaidrību par turpmāko valdības darbu šonedēļ. Briškens pauda cerību, ka premjers pieņems tālredzīgus lēmumus saistībā ar iespējamām koalīcijas pārbīdēm.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents šonedēļ nāks klajā ar paziņojumu par koalīcijas paplašināšanās procesu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs, premjera partijas biedrs Arvils Ašeradens (JV).

Kā ziņots, Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība", NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam gan NA un AS iebilst.