Valainis: Ja ZZS būtu jaunajā valdībā, tad visiem ministriem nāktos strādāt aktīvāk

© Vladislavs Proškins/F64

Ja tiktu izveidota jauna valdība arī ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dalību, tad visi ministri būs spiesti strādāt aktīvāk, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Vaicāts, vai sagaida iespējamo jauno valdību tikai sarunas apmeklējošo partiju - "Jaunās vienotības" (JV), ZZS un "Progresīvie" - sastāvā, vai arī tajā būtu arī "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), Valainis norādīja, ka līdzšinējās partiju sarunas ir nesušas pozitīvu lietu - valdībā pārstāvētie politiskie konkurenti ir sakustējušies, "sākuši kaut ko darīt un strādāt".

Tāpēc būtu dīvaini, ja viņi negribētu turpināt to, kas ir labi iesākts, atzīmēja ZZS frakcijas vadītājs, ar to norādot uz AS un NA.

Pašreizējās valdības darbības sešus, deviņus mēnešus kopumā jāvērtē, liekot vārdu "nostrādāti" pēdiņās, tāpat viens otrs ministrs bijis nepamanāms, tāpēc tā būtu laba lieta, ja ZZS nonāktu valdībā, jo tad visi ministri būtu spiesti strādāt aktīvāk, atzīmēja Valainis. Politiķis norādīja, ka līdzšinējo valdības darbu būtu grūti dēvēt par produktīvu un veiksmīgu.

ZZS viens no līderiem atzīmēja, ka galvenais, lai iespējamai jaunajai valdībai ir vairāk nekā 50 balsis. Kā būtisku atšķirību no iepriekšējā jeb pašreizējā valdības "cēliena" Valainis norāda uz pašlaik pastāvīgi notiekošajām sarunām par valstij svarīgiem jautājumiem, lai iespējamais jaunais Ministru kabinets iegūtu jaunu, uz attīstību vērstu vektoru jeb virzienu.

Iespējamajai jaunajai valdībai jābūt ar apņemšanos nevis turpināt pašlaik ierasto problēmu risināšanas atlikšanu, bet bezkaislīgi pieķerties to risināšanai, lai varētu sākt domāt par Igaunijas vai Lietuvas sasniegtā līmeņa "ķeršanu rokās", akcentēja ZZS frakcijas vadītājs.

Kā ziņots, Valainis iepriekš norādījis, ka ZZS ir gatava piedalīties tādā koalīcijā, kas atteiksies no stagnācijas izglītības, veselības, iekšlietu, satiksmes, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību un citās jomās.

Jau vēstīts, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iniciatīvas īsi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sākās partiju sarunas par valstij būtiskām dažādām tēmām. Premjera mērķis ir izveidot plašāku koalīciju.

Sarunās piedalās JV, ZZS un "Progresīvie". Savukārt AS un NA šīs tikšanās boikotē, jo neatbalsta pašreizējās koalīcijas - JV, AS un NA - paplašināšanu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais