Siliņa: Latvijas sabiedrībā ļoti stipri iesakņojušies nepareizi stereotipi par Stambulas konvenciju

Viņa atzina, ka ar konvenciju saistīto nepareizo stereotipu iesakņošanās cilvēkos lielā mērā ir bijušā tieslietu ministra Dzintara Rasnača nopelns. Tieši viņš savulaik esot bijis viens no tiem, kuri šos stereotipus kultivējuši.

Siliņa uzsvēra, ka Stambulas konvencija ir par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Varētu jau apelēt, ka Latvijas likumi tāpat paredz šāda veida noziegumu izskaušanu, tomēr ir skaidri redzams, ka mūsu sabiedrībā un tiesībsargājošajās iestādēs ir problēmas atpazīt un adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, un to pierāda vairāki skaudri pēdējā laika notikumi, sacīja labklājības ministre.

Vaicāta par koalīcijas partnera "Apvienotā saraksta" (AS) izteiktajiem iebildumiem pret likumprojekta par Stambulas konvencijas ratificēšanu pašreizējo versiju, Siliņa uzsvēra, ka AS vēl vismaz cenšas atrast veidu, kā likumu pieņemt, bet NA vispār nav gatava nekādā veidā to atbalstīt.

Uz jautājumu, cik ilgs laiks AS ir precizējumu un iebildumu iesniegšanai par pašreizējo likumprojektu, Siliņa atbildēja, ka nākamā valdības sēde ir paredzēta vien augustā, tomēr nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets var sanākt arī agrāk. "Līdz tam laikam viņiem [AS] ir jānoformulē savas domas, un mēs virzīsimies uz priekšu. Ja nebūs šī atbalsta, tad nebūs, tad arī lemsim, kā šai valdībai tālāk būt," klāstīja labklājības ministre.

Kā ziņots, valdība šodien tomēr neskatīs iepriekš darba kārtībā iekļauto jautājumu par Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, aģentūrai LETA apstiprināja labklājības ministres padomniece Ilze Čikule.

Jautājums no valdības darba kārtības izņemts, jo viena no koalīcijas partijām - AS - vēloties apstiprināšanai virzītajā dokumentā ieviest papildinājumus, tāpēc prasīts jautājuma skatīšanu pagaidām atlikt.

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka nepieciešams pilnveidot likumprojektu, lai "kliedētu bažas un nebūtu atsevišķas interpretācijas par to, kas ir dzimums, sociālā dzimte un sociālā genderisma jautājumi".

Viņš sacīja, ka AS ir iebildumi par vairākiem pantiem, kas neattiecas tiešā veidā uz konvencijas pamatmērķiem. AS ieskatā, Eiropas Padomes dokumentam jābūt pamatā koncentrētam tikai un vienīgi uz to mērķu sasniegšanu par ko ir konvencija - par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) virzījusi apstiprināšanai Latvijā Stambulas konvenciju.

Kā liecina ministrijas iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros "Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".

Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka "Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana".

Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas "piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".

Par ģimenes jomu Satversmē runā strīdos tapušais 110.pants, kurā pašlaik stāv ierakstīts, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības". Šāda pamatlikuma redakcija savulaik tapa, daļai politiķu cenšoties nepieļaut viena dzimuma pāru likumisku atzīšanu valstī.

LM skaidro, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības deklarācija paredz īstenot Stambulas konvencijas prasību ieviešanu. Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma jau 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments.

Stambulas konvencijas mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, mazināt un izskaust vardarbību ģimenē.

Lai gan ES bija parakstījusi šo dokumentu, tā līdz šim vilcinājās ar pilnu ratifikāciju, jo dažas dalībvalstis ir atteikušās to darīt.

Kamēr lielākā daļa valstu jau ir ratificējušas konvenciju valsts mērogā un tām nebija iebildumu pret ratifikāciju ES līmenī, septiņas valstis - Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija - joprojām to nav ratificējušas. Azerbaidžāna ir vienīgā Eiropas Padomes valsts, kura konvenciju nav ne parakstījusi, ne ratificējusi.

Latvija konvenciju parakstīja jau 2016.gada 18.maijā, taču jau septiņus gadus līdz tās ratificēšanai nav nonākusi, jo parlamentā šādam solim nav bijis vairākuma atbalsta. Tie politiķi, kas vēršas pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, visbiežāk savu pozīciju argumentē, sakot, ka konvencijā izskanot "sociālā dzimuma" jēdziens, kas esot ideoloģiski nepieņemami. Šī argumentācija plaši tiek lietota arī Krievijas ideoloģiskajos vēstījumos.