"Apvienotais saraksts" aicina Kariņu savstarpēji apspriest koalīcijas aktualitātes

© Ģirts Ozoliņš/ F64

Viens no koalīcijas politiskajiem spēkiem - "Apvienotais saraksts" (AS)" aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) savstarpēji apspriest aktualitātes koalīcijā, aģentūra LETA uzzināja AS.

ādu apspriešanos AS iecerējusi īstenot piektdien, 14.jūlijā, plkst.9.30, kad uz tikšanos aicināts Kariņš. Tajā paredzēts pārrunāt koalīcijas aktualitātes un darāmos darbus.

Kā ziņots, Kariņš pagājušajā nedēļā aicināja koalīcijas partnerus "likt pie malas personiskās ambīcijas un bailes par saviem amatiem".

Premjers norādīja, ka "Jaunās vienotības" (JV) iniciētās partiju sarunas katru reizi ir interesantas, bet problemātiskas ar to, ka tajās piedalās tikai opozīcijas partijas - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Līdz šim aicinājumam piedalīties nav atsaukušās divas koalīcijas partijas - AS un Nacionālā apvienība (NA).

Kariņa ieskatā, tas neliecinot par plašu sadarbības garu. Premjers to salīdzināja ar laiku pirms vēlēšanām, kad partijas ieņēma diezgan kategoriskas nostājas, un tas, viņaprāt, nav "pārāk auglīgi".

Kariņš atgādināja, visi ievēlētie politiķi strādā vēlētāju un valsts labā. "Salikt kopā galvas, divas galvas ir gudrākas par vienu, trīs gudrākas par divām un tā tālāk," sacīja premjers, aicinot sanākt kopā, runāt un meklēt labākos risinājumus.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais