Cilvēki ir vienīgais iespējamais resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai pasaulē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot klātesošos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma atklāšanā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits akcentēja, ka šogad aprit desmit gadi kopš pirmā foruma, un tā norise ir kļuvusi par tradīciju, kas jāturpina.
Levits norādīja, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ir un būs atkarīga gan no ārējiem apstākļiem, gan arī no pašu lēmumiem un rīcības. Viņš atzīmēja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ietekmē arī Latvijas ekonomiku, taču Latvija palīdzēs ukraiņiem tik ilgi, cik tas būs nepieciešams - līdz Ukrainas uzvarai.
Prezidents skaidroja, ka kara ietekmi var just daudzos ekonomikas sektoros, piemēram, energoresursu kāpumā, piegāžu ķēžu pārtraukumos un augstajā inflācijā. Tāpat Levits akcentēja, ka ārvalstu investoriem ir jāskaidro un jāstāsta, ka Latvija ir droša investīciju zeme.
Valsts pirmā persona vērsa uzmanību uz to, ka globāls izaicinājums visiem, tai skaitā Latvijai, ir klimata pārmaiņas, kas nav risināmas tikai vienas valsts robežās. Ikvienai valstij ir pienākums rīkoties, lai samazinātu savas emisijas un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
Levits norādīja, ka transformācija uz ekonomiku bez fosilās enerģijas ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, un ES tam ir atvēlējusi lielus līdzekļus. Tā ir iespēja Latvijas ekonomikai.
"Eiropas Zaļais kurss ir Latvijas interesēs. Mūsu interesēs ir nevis pretoties tam un mēģināt pēc iespējas lēnāk darīt visu, kas ir nepieciešams, bet tieši otrādi - būt pirmajiem šajā transformācijā. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tas ir mūsu ekonomikas interesēs," pauda prezidents.
Viņš klāstīja, ka Latvija jau patlaban gandrīz pusi no savas elektroenerģijas ražo no atjaunīgajiem energoresursiem, tomēr ir jāturpina investēt vēja enerģijā, ūdeņraža tehnoloģijās, tāpat arī citās tehnoloģijās, lai tuvākajos gados palielinātu zaļās enerģijas jaudas un kļūtu par tās eksportētājiem.
Prezidents pauda uzskatu, ka ekonomikas transformācija ir iespējama, ja iegulda investīcijās, zinātnē, pētniecībā, inovācijās un šo inovāciju pārnesē uz ražošanu un vēlāk arī uz eksportu. Lai gan ir dažādi inovāciju plāni un stratēģijas, pagaidām iztrūkst skaidras rīcībpolitikas, lai pakāptos augstāk Eiropas un globālajos investīciju indeksos.
Vienlaikus, Levita ieskatā, Latvijā jau ir inovāciju veiksmes stāsti gan zinātnē, gan uzņēmumu pusē. Piemēram, Latvija spēja nodrošināt tehnoloģijas starptautiskajām kosmosa izpētes misijām. Valstī ir izcila infrastruktūra un iestrādes 5G tehnoloģiju attīstībā.
"Mums ir pasaules līmenī atzīti eksperti kvantu tehnoloģiju attīstībā. Kvantu tehnoloģija, protams, ir nākotnes tehnoloģija, pat ne tik tālā nākotnē - piecu, sešu gadu nākotnē, tāpēc mums jau tagad jāsāk par to domāt. Starp citu, arī drošības un tiesību aspektos, jo līdzšinējā gan tiesiskā, gan drošības infrastruktūra vairs nebūs derīga, ja sāks darboties kvantu tehnoloģijas. Mēs to zinām jau tagad, tāpēc ir jāsāk domāt, lai mēs tam būtu gatavi ātrāk nekā citi," uzsvēra Levits.
Viņš skaidroja, ka pamatā visai ekonomikas transformācijai ir kvalitatīva izglītība un cilvēku prasmju attīstības politika. Latvijai ir nepieciešami konkurētspējīgi, izglītoti, prasmīgi cilvēki, kuri vienlaikus izjūt savu piederību Latvijai, latviešu valodai un kultūrai.