Krievijai ir jāuzņemas pilna juridiska un finansiāla atbildība par agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem, akcentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, otrdien Strasbūrā uzrunāja Eiropas Padomes (EP) Parlamentāro asambleju (EPPA), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Rinkēvičs kā EP Ministru komitejas vadītājs uzrunāja EPPA par Latvijas prezidentūras EP prioritātēm un EP Ministru komitejas politiskajām aktualitātēm.
Jautājumu un atbilžu sesijā ar EPPA parlamentāriešiem ministrs uzsvēra Latvijas prezidentūras prioritātes - demokrātijas un likuma varas stiprināšana, vārda brīvības, žurnālistu drošības un EP digitālās darba kārtības veicināšana un EP reformu virzība, tai skaitā ieviešot Reikjavīkas samita lēmumus.
Īpašu uzmanību ministrs pievērsa Krievijas īstenotajam agresijas karam Ukrainā un Krievijas starptautiskās atbildības nodrošināšanai. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jāsaņem viss nepieciešamais atbalsts.
"EP dalībvalstis ir atkārtoti apliecinājušas nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei," teica Rinkēvičs, atkārtoti aicinot Krieviju ievērot starptautiskās saistības un izvest savus spēkus no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas.
Latvijas ārlietu ministrs arīdzan akcentēja, ka uzbrukumi civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai ir pelnījuši nosodījumu. Viņs uzsvēra, ka Kahovkas dambja sagraušana Hersonas apgabalā ir vēl viens Krievijas varmācības piemērs.
Rinkēvičs atzinīgi vērtēja arī pirmo praktisko soli ceļā uz turpmāku starptautiskās kompensācijas mehānismu, ko veikusi EP, un Latvija lepojas būt starp Zaudējuma reģistra dibinātājiem.
Latvija aicina visas EP dalībvalstis un valstis ārpus tās pievienoties šai iniciatīvai un apņēmusies savas prezidentūras laikā virzīt reģistra darbības uzsākšanu.
"Zaudējumu reģistra dalībnieku pirmajā sanāksmē jūnija beigās ir jāpievēršas turpmāk veicamiem praktiskiem pasākumiem," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Viņš norādīja, ka jāturpina īstenot jau esošās iniciatīvas Ukrainas atbalstam. Viens no tiem ir Ukrainas noturības, atveseļošanās un atjaunošanas rīcības plāns. Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka Reikjavīkas samitā ir uzdots veikt pasākumus Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanas jautājumā, tāpēc jāturpina darbs, lai izmeklētu Krievijas nelikumīgās darbības un nodrošinātu bērnu atgriešanos mājās.
Vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs tikās ar EP galvenajām amatpersonām - EPPA prezidentu Tiniju Koksu, EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču un EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidentu Lēndertu Verbēku.
Sarunās ministrs apliecināja Latvijas prezidentūras apņemšanos īstenot EP dalībvalstu samitā Reikjavīkā pieņemto lēmumus, jo īpaši pēc iespējas ātrāk izveidot Zaudējumu reģistru par Krievijas radītajiem zaudējumiem Ukrainā.
Ārlietu ministrs kā EP Ministru komitejas priekšsēdētājs tikās arī ar Kosovas parlamenta priekšsēdētāju Glauku Konjufku.
Rinkēvičs piedalījās arī Latvijas tautastērpu fotoizstādes atklāšanā, kurā uzstājās arī diasporas koris "Staro".
Latvija maijā uz sešiem mēnešiem pārņēma prezidentūru EP Ministru komitejā. Latvijai tā ir otrā prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā 1995.gadā. Latvijas ārlietu ministrs vada EP Ministru komitejas darbu.
EP dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 46 Eiropas valstis. Organizācijas mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību.
EPPA ir viena no galvenajām EP institūcijām, ko veido nacionālo parlamentu deputātu delegācijas no 46 EP dalībvalstīm.