Mūrniece piedalīsies NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē

© Romāns Kokšarovs/F64

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ceturtdien un piektdien darba vizītes laikā Briselē, Beļģijā, piedalīsies NATO aizsardzības ministru sanāksmē, lai diskutētu par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainai nepieciešamā politiskā un militārā atbalsta nodrošināšanu, gatavojoties gaidāmajam NATO samitam Viļņā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.

Ceturtdien Mūrniece piedalīsies arī ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē, kurā aizsardzības ministri apspriedīs drošības situāciju Ukrainā un Ukrainai nepieciešamā militārā atbalsta sniegšanas iespējas, lai turpinātu stiprināt Ukrainas militārās spējas savas teritorijas atgūšanai.

Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa apvieno vairāk nekā 50 valstis visā pasaulē, un tā tika izveidota ar mērķi kolektīvi atbalstīt Ukrainu, lai sniegtu koordinētu militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas uzsāktās pilna mēroga karadarbības.

Papildus tam Mūrniece piedalīsies arī NATO-Ukrainas komisijas sanāksmē, kurā amatpersonas kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu un Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzepu Borelu apspriedīs turpmāko NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainā.

Savukārt piektdien, 16.jūnijā, Mūrniece Briselē piedalīsies NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kurā diskutēs par Alianses īstenoto kodolatturēšanas politiku, kuras mērķis ir agresijas novēršana un miera nodrošināšana.

Lai pārrunātu līdz šim paveikto attiecībā uz sabiedroto spēku klātbūtnes Latvijā palielināšanu, tai skaitā Latvijā izvietotās bataljona līmeņa NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādes līmenim, sanāksmes laikā I. Mūrniece tiksies arī ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstu aizsardzības ministriem.

Jau ziņots, ka 2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kuru izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanāda veiksmīgi vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, un šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.

Svarīgākais