Eiropas Savienības (ES) mērķu noteikšanā ir jāņem vērā katras dalībvalsts reģionālās, ekonomiskās un vides atšķirības, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā sanāksmē Stokholmā, kas noslēdzās otrdien, pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka sanāksmē dalībvalstis diskutēja par ES lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu pārtikas, lopbarības, šķiedrvielu un energoapgādes drošībā un ilgtermiņā efektīvu bioekonomiku klimatneitrālā pasaulē.
ZM skaidro, ka Zviedrija kā prezidējošā valsts ES Padomē rosināja ES dalībvalstis apspriest lauksaimniecības un mežsaimniecības iespējas un apstākļus Zaļā kursa veicināšanā ES līmenī, sasniedzot zemes izmantošanas ilgtermiņa mērķus un nodrošinot politikas saskaņotību.
Vienlaikus ZM informē, ka Latvija uzskata, ka bioekonomikai, ievērojot tās nozīmi Zaļā kursa nodrošināšanā, ir jābūt saskaņā ar esošajām un vēl topošajām regulējuma iniciatīvām.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu teritorijas attīstību un politikas saskaņotību, normatīvu izstrādē jāiesaista visas ieinteresētās sabiedrības grupas, tostarp ES institūcijas un Eiropas Komisijas komitejas un darba grupas, un pilnvērtīgi jāinformē dalībvalstu eksperti par aktuālajām ES iniciatīvām, norāda ministrijā, uzsverot, ka tikai ņemot vērā sniegtos viedokļus, būs iespējams izvairīties no pretrunām un nodrošināt lēmumu saskaņotu pieņemšanu un ieviešanu.
Šmits sanāksmē uzsvēra, ka ES ir dažādi bioekonomikas reģioni, tie mēdz būt dažādi pat vienā valstī. "Tas ir jāapzinās un iespējami jāizmanto katras konkrētās teritorijas ekonomiskais, sociālais, enerģētikas, klimata, vides un sabiedriskais potenciāls," viņš pauda.
Tāpat ZM informē, ka lauksaimniecības ministri diskutēja par līdzekļiem un politikas instrumentiem Zaļā kursa īstenošanā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
ZM norāda, ka būtisks ir primāro ražotāju, lauksaimnieku, mežsaimnieku un nevalstisko organizāciju viedoklis. Lai primārie ražotāji ilgtermiņā būtu galvenie biomasas nodrošinātāji un galvenie lauku attīstības veicinātāji, ir jāstiprina primāro ražotāju konkurētspēja, vienlaikus ievērojot vides aizsardzību un klimata aspektus.
Tāpat sanāksmē Latvijas delegācija vērsa uzmanību uz to, ka zemes izmantošanas potenciāls zaļajā pārejā būs īstenojams, ja tiks stiprināta pētniecība un inovācija, nodrošinot efektīvāku zināšanu pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Savukārt jaunāko tehnoloģiju un zinātniskajos pētījumos balstītu ideju pārnese Zaļā kursa īstenošanā būs iespējama, ja tiks stiprināta mācību un konsultāciju pakalpojumu pieejamība.
Vienlaikus bioekonomikas attīstība, pāreja uz aprites ekonomiku un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu nebūs iespējama bez nozīmīga finanšu ieguldījuma, uzsver ZM.
Ministrijā atzīmē, ka ES lauksaimniecības ministri vairākkārt uzsvēruši bioekonomikas nozīmi Eiropas Zaļā kursa vides un klimata mērķu sasniegšanā. Norādīts arī, ka bioekonomika ir reformētās Kopējās lauksaimniecības politikas neatņemama sastāvdaļa.
Sanāksmē Latvijas delegācija atzinīgi novērtējusi ES politikas saskaņotību ar bioekonomikas politiku, kā arī atbalsta reģionu, vietējo īpatnību un primāro ražotāju nozīmes stiprināšanu, norāda ZM.