Rinkēvičs pirmajā vizītē dosies uz Igauniju

Pēc tam paredzēta vizīte Lietuvā un Polijā.

Ukrainas apmeklējums būs darba plānā, protams, saskaņojot vizītes laiku ar Kijevu.

Par to, kas pēc pašreizējā ārlietu ministra kļūšanas par prezidentu būs ārlietu ministrs, vēl neesot runāts. Ir spēcīgi kandidāti vairākās partijās, pauda politiķis.

Runājot par to, kas politiskajā pieredzē šķitis netaisnīgs, Rinkēvičs kā piemēru minēja likumu par mediķu atalgojumu 2018.gadā, kas esot bijusi mācība - likums esot pieņemts, bet tam nav bijis pietiekams finansējums.

Esot prezidenta amatā, Rinkēvičs esot gatavs kritizēt līdzšinējos partijas biedrus, par to jau viņš esot viņus brīdinājis, jo "amats uzliek pienākumus" un esot gatavs runāt arī publiski par lietām, kas viņam šķitīs netaisnīgas.

Vaicāts par koalīcijas paplašināšanu, Rinkēvičs bilda, ka jau pēc vēlēšanām valdības veidošanas process bijis sarežģīts. Pašreizējai koalīcijai esot jāizrunā, "kur mēs šodien esam" - vai prezidenta vēlēšanas ir simptoms pretrunām koalīcijā un kāpēc koalīcijai nebija vienots prezidenta kandidāts. Savukārt ministru prezidents ir tiesīgs runāt par koalīcijas paplašināšanu.

Jau vēstīts, ka Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto Rinkēviču.

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.