Saeima vērtēs, vai prokremliski noskaņotām personām turpmāk atļaut strādāt valsts pārvaldē

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien lēma virzīt skatīšanai Saeimā grozījumus likumā, nosakot valsts darbinieku lojalitāti Latvijai.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) un Saeimas Juridisko biroju izstrādājusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ņemot vērā Saeimā iesniegto vairāk nekā 13 000 pilsoņu iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām".

NDK priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) atzīmēja, ka iniciatīva ir pietiekami aktuāla. Komisija kopā ar VDD un Saeimas Juridisko biroju mēģinājuši atrast veidu, kā lojalitātes principu nostiprināt Latvijas likumdošanā. Grozījumu anotācijā norādīts, ka patlaban Izglītības likums paredz, ka darbiniekiem ir jābūt lojāliem pret valsti, reaģējot uz precedentu, kad pirms vairākiem gadiem mācību stundu laikā skolotājs aģitēja pret Latviju par labu Krievijai.

Pēc Dombravas paustā, toreiz tika grozīts Izglītības likums. Lojalitātes pienākums ir nostiprināts vēl atsevišķos likumos, taču trūkst visaptveroša regulējuma. Sākotnējās diskusijās bija paredzēts, ka varētu grozīt aptuveni 20, 30 likumus, iekļaujot lojalitātes kritērijā.

"Kopdarbā nonācām pie risinājuma veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas skar lielāko daļu valsts un pašvaldībās nodarbināto. Tas nenozīmē, ka ar šiem grozījumiem likumu saraksts ir izsmelts. Kaut kādā brīdī varētu būt runa par dažādiem speciālajiem likumiem. Latvijas Bankas likums varētu būt viens no tiem, kur varētu būt nepieciešami grozījumi," deputātiem uzsvēra NDK priekšsēdētājs.

Dombravas ieskatā, atvērts ir jautājums, vai lojalitātes pienākums būtu jānosaka attiecībā uz vēlētām amatpersonām. To paveikt nebūtu tik viegli kā attiecībā uz algotiem darbiniekiem. Viņš norādīja, ka veidojas savdabīga situācija, ka dažās pašvaldību domēs un arī Saeimā varēja nokļūt personas, kas ir klaji naidīgi noskaņotas pret Latviju, neskatoties uz Saeimas deputāta zvērestu un Saeimas Kārtības rulli, kas teorētiski regulē šīs normas. Pēc politiķa paustā, šis ir tālāku diskusiju jautājums.

"Ar šiem likuma grozījumiem mēs fokusējāmies uz valsts pārvaldē strādājošiem ierēdņiem un darbiniekiem, kas skars daudzus. Grozījumos tiek paredzēts lojalitātes kritērijs Latvijai un Satversmei. Tāpat aizliegts paust publisku viedokli un veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību, kā arī konstitucionālo iekārtu," sacīja politiķis.

NDK priekšsēdētājs uzsvēra, ka grozījumi neparedz aizliegumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem paust kritisku viedokli par kādu politiķi vai politiskajām partijām. Tas nav likuma grozījumu mērķis. Runa ir par attieksmi pret valsti, nevis politiķiem vai citiem darbiniekiem.

"Mēs novelkam sarkanās līnijas un sakām, ka nav iespējams trivializēt, izsmiet vai mēģināt noniecināt Latvijas pastāvēšanu, konstitūciju, tomēr tas neliedz cilvēkiem saglabāt sarkasmu dzīvē attiecībā pret politiskajiem procesiem valstī. To ir svarīgi uzsvērt, lai nebūtu greizas interpretācijas," norādīja Dombrava.

Pēc politiķa paustā, svarīgi, lai likuma grozījumi virzītos uz priekšu pietiekami raiti un lai nepazustu grozījumu jēga par lojalitātes kritērija noteikšanu attiecībā uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem.

Sēdē deputāti lēma atbalstīt NKD piedāvātos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.