Kariņš: Lai saglabātu mieru un drošību Eiropā, Ukrainai pēc kara jākļūst par NATO dalībvalsti [papildināts 21:11]

© Vladislavs Proškins/F64

Lai saglabātu mieru un drošību Eiropā, Ukrainai pēc Krievijas sāktā kara ir jākļūst par NATO dalībvalsti, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Karš Ukrainā parāda, ka Krievija nav tikai teorētisks drauds Eiropas drošībai. Pēc Kariņa vārdiem, kad Ukraina uzvarēs karu pret Krieviju un tās teritorija būs atbrīvota no okupantiem, tā ir jāuzņem NATO, pretējā gadījumā tas būs tikai laika jautājums, kad Krievija atkārtoti mēģinās iebrukt Ukrainā.

Sabiedrotie patlaban ir spēcīgāki kā jebkad iepriekš, jo NATO paplašinās - Somija jau ir dalībvalsts un sagaidām, ka arī Zviedrija pievienosies kā 32. NATO dalībvalsts. Šo valstu pievienošanās nozīmē drošības stiprināšanu Eiropas ziemeļu daļā, padarot Baltijas jūru par NATO iekšējo jūru,

atzīmēja Latvijas premjers.

Kariņš uzsvēra, ka gaida NATO Viļņas samitu, kurā jānodrošina turpmāks atbalsts Madrides samitā pieņemto lēmumu izpildē par jaunu NATO stratēģisko koncepciju, kas paredz visaptverošu un koordinētu pieeju NATO Austrumu flangā un īpaši Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai.

Tāpat NATO ir jādod signāls, ka Ukraina tiks atbalstīta tik ilgi, cik nepieciešams, sacīja Kariņš.

Līdzīgi NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs uzsvēra - kad Krievijas izraisītais karš beigsies, NATO ir jānodrošina, ka vēsture neatkārtojas, jo zināms, ka šis karš nesākās pērnā gada februārī, bet gan 2014.gadā, kad Krievija anketēja Krimu.

"Karš ir neprognozējams, neviens šodien nevar pateikt, kad karš Ukrainā beigsies, bet svarīgi, lai tas beidzas ar pārliecību, ka nekas tāds neatkārtosies," atzīmēja Stoltenbergs.

Politika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais