Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Politika

Būs nepieciešama Saeimas piekrišana iepriekš sāktu deputātu kriminālvajāšanu turpināšanai

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pieci valdošās koalīcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Saeimas Kārtības rullī, piedāvājot tajos noteikt, ka būs nepieciešama parlamenta piekrišana pret deputātu vēl pirms pilnvaru uzņemšanās sāktu kriminālvajāšanu turpināšanai.

Grozījumus iesnieguši valdību veidojošo partiju deputāti Andrejs Judins (JV), Inese Kalniņa (JV), Edgars Tavars (AS), Agnese Krasta (JV) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iepriekš ļoti līdzīgus apjomīgus grozījumus Saeimas Kārtības rullī bija virzījusi parlamenta Juridiskā komisija, taču, nesaņemot koalīcijas deputātu vairākuma atbalstu, iepriekš tie tika noraidīti. Tagad likumprojekts nedaudz pamainīts, izņemot no tā pāris "strīdīgās lietas".

Kārtības rullī tiek piedāvāti vairāki grozījumi. Tajā paredzēts nostiprināt praksē jau izmantoto pieeju, ka Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana sākta pirms deputāta pilnvaru apstiprināšanas.

Paredzēts precizēt jau esošu līdzīgu regulējumu, nosakot - ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, tad līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā, procesa virzītājam ir tiesības attiecībā uz šo deputātu veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību.

Likums noteiks, ka deputāts, pret kuru sākts kriminālprocess, tikai apcietināšanas gadījumā zaudē tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs. Izmaiņu autori atsaucas uz citu Eiropas Savienības valstu praksi par parlamentu deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, kas liecinot, ka gandrīz visās valstīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi, varot brīvi turpināt darbu parlamentā.

Tiks paplašināta jau pastāvoša norma, nosakot - ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis, kas liedz viņam piedalīties Saeimas sēdē, deputāts zaudē tiesības uz kompensācijām un uz attiecīgo laiku viņam tiek pārtraukta algas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiks attaisnots, viņš saņems visu neizmaksāto mēnešalgu un kompensācijas.

Augstāk minētā norma pašlaik ir ierobežotāka - tā attiecas uz apcietināšanu, nevis citiem drošības līdzekļiem, kas liegtu piedalīties Saeimas sēdē.

Tāpat paredzēts precizēt esošu normu, ka deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu ne tikai uz Ģenerālprokuratūras, bet arī uz tiesas iesnieguma pamata.

Tiks paredzēts, ka komisijas sēdes gaitu var fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām, kā arī Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Plānots likumā ierakstīt, ka ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai varēs sniegt, ja par to vienosies komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs un sekretārs.

Plānots noteikt, ka par valsts kontroliera amata kandidātiem vairs nevajadzēs balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Tāpat kā iepriekšējā, 13.Saeimā, pērn pieņemtajos grozījumos Likumā par budžetu un finanšu vadību arī Kārtības rullī paredzēts noteikt, ka finanšu ministrs reizi gadā sniedz ziņojumu Saeimas sēdē par Ministru kabineta iesniegto Stabilitātes programmu un iespējamajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem.

Tiks arī noteikts, ka par deputātu atvaļinājumiem un to pagarināšanu turpmāk Saeimas vietā lems Prezidijs.

Paredzēts arī noteikt, ka, ja uz otro lasījumu priekšlikums ir atsaukts, debates par to nenotiek. Pašlaik par šādiem priekšlikumiem debates ir iespējamas.

Kārtības rullī plānots ierakstīt, ka arī tos likumprojektus, kas groza likumu, ar kuru apstiprināts starptautiskais līgums, pieņem tikai divos lasījumos. Pašlaik šāda kārtība attiecas uz starptautisko līgumu apstiprināšanu, bet ne uz to grozījumiem.

Paredzēts noteikt, ka deputāts no savas vietas varēs runāt pēc rakstveida pieteikuma vai piesakoties elektroniski. Iepriekš - pēc rakstveida pieteikuma vai paceļot roku.

Tāpat plānots pieņemt to, ka parlamentārā sekretāra iesniegtu priekšlikumu varēs atsaukt gan pats parlamentārais sekretārs, gan attiecīgais ministrs. Pašlaik atsaukšanas tiesības ir tikai ministram.