Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Politika

Rinkēvičs: ES jāsūta stingrs un nepārprotams signāls trešajām valstīm, ka sankciju apiešana netiks tolerēta

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Eiropas Savienībai (ES) ir jāsūta stingrs un nepārprotams signāls trešajām valstīm par to, sankciju apiešana netiks tolerēta, ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē norādījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kārtējā ES Ārlietu padomes diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu Rinkēvičs uzsvēris militārā atbalsta nozīmi.

"ES jāsniedz viss nepieciešamais militārais atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju. Militārais atbalsts Ukrainai jāsniedz iespējami ātri un lielā apmērā, kā arī tas jānodrošina ilgtermiņā. Tāpēc Latvija pilnībā atbalsta Eiropa Miera mehānisma kopējā finansējuma griestu celšanu par 3,5 miljardiem eiro," norādījis ārlietu ministrs.

Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Miera mehānisms jāsaglabā kā globāls instruments, ar kura palīdzību tiek atbalstīti arī citi reģioni, tai skaitā Āfrikas valstis.

Rinkēvičs uzsvēra, ka jānodrošina arī vajadzīgais finansējums ES militārajai atbalsta misijai Ukrainai, lai misija varētu pilnvērtīgi darboties un sasniegt izvirzītos mērķus, tai skaitā nodot Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamo militāro aprīkojumu pēc Ukrainas militārpersonu apmācību pabeigšanas.

Pievēršoties jautājumam par sankcijām pret Krieviju, ārlietu ministrs aicināja pēc iespējas ātrāk pieņemt 11. sankciju pakotni.

Tajā pašā laikā Rinkēvičs norādījis, ka stingrāk jāvēršas pret centieniem apiet sankcijas.

"Sankciju apiešana saglabājas kā viena no būtiskākajām problēmām. Sevišķi riski vērojami tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Tāpēc ES jāsūta stingrs un nepārprotams signāls trešajām valstīm, ka sankciju apiešana netiks tolerēta," uzsvēris Rinkēvičs.

Ministrs arī aicinājis nekavēties apstiprināt sankcijas pret Baltkrieviju, kā arī vienoties par sankciju noteikšanu personām, kas līdzatbildīgas par opozīcijas politiķa, žurnālista, publicista un vēsturnieka Vladimira Kara-Murzas vajāšanu.