Deputātiem pagaidām maz konkrētu ieceru vardarbības apkarošanai sabiedrībā

Deputāti Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēdē šodien nespēja noteikt konkrētus darbības uzdevumus, kas palīdzētu mazināt vardarbības izplatību sabiedrībā.

Deputāti Saeimas komisijā uzsvēra, ka pašlaik notiekot aktīvs darbs, lai apzinātu problēmsituācijas vardarbības jomā un izstrādātu nepieciešamos pilnveidojumus likumos, lai turpmāk varamākas laicīgi tiktu sodīti un izolēti.

Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna klāstīja, visām institūcijām jāstrādā kopā, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret vardarbību, kā arī palīdzētu to identificēt un novērst. Pašlaik par sekmēm esot pāragri runāt, jo notiek vairāki forumi, kuros šie jautājumi tiek diskutēti.

Piemēram, tiek plānots, ka gan tiesnešiem, gan prokuroriem būs pieejamas papildu apmācības programmas, lai spētu strādāt ar lietām, kurās konstatēti vardarbības gadījumi. Tāpat TM vērsusies pie Tieslietu padomes, lai tiktu izveidota darba grupa, kura pētīs ar vardarbību saistītas tiesu lietas, kā arī spriedīs par nepieciešamajiem uzlabojumiem likumdošanā. Pašlaik gan ir pāragri runāt par rezultātu, jo darba grupa vēl nav izveidota.

Paegļkalna uzskata, ka jāmaina ne tikai likumdošana, bet arī izpratne par vardarbību sabiedrībā, lai sabiedrība varētu vardarbību atpazīt un sadzirdēt cietušo personu. Pēc viņas vārdiem, cietušās personas bieži vien nespēj no vardarbības loka tikt ārā. Tāpat liela loma ir ne tikai policijai, bet visai sistēmai kopumā, tostarp sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām.

Virsprokurors Alēns Mickevičs deputātus informēja, ka pašlaik prokuratūra veic pārbaudes par Jēkabpils sievietes slepkavības gadījumu un arī izvērtē situāciju kopumā. Viņš pieļāva, ka likumdošanā būtu jāiestrādā norma, kas paredzētu lemts par drošības līdzekli straujāk.

Savukārt deputāti pieļāva, ka problēma nav tik daudz likuma normās, bet gan to piemērošanā, jo bieži vien policijas darbinieki nepazīst jaunākās likuma normas, kā arī tie netiek pietiekami apmācīti konkrēti vardarbības gadījumu izvērtēšanā. Prokuratūras pārstāvji atbildēja, ka Latvijā trūkst izmeklētāju. Dažos reģionos iztrūkums ir vairāk nekā 20%, līdz ar to ir sarežģīti runāt par kvalitatīvu lietu izmeklēšanu.

Deputāti vienojās, ka pirmie secinājumi par vardarbības apkarošanu varētu būt pieejami pēc pirmās Tieslietu padomes izveidotās darba grupas sēdes.

Tieslietu padomē aģentūru LETA informēja, ka 12.maijā padome sagatavošanas sēdē vienojās par darba grupas izveidošanas principiem. Tiek plānots, ka darba grupā tiks pārstāvēti divi padomes locekļi - Aigars Strupišs un Ilze Celmiņa, kā arī tiesneši, prokurors un advokāts, kuriem ir ilgstoša profesionāla pieredze šāda veida lietās. Par darba grupas sastāvu ir plānots lemt tuvākajā laikā.

Jau vēstīts, ka jautājums par vardarbības gadījumiem īpaši aktuāls kļuvis gan pēc tam, kad Jēkabpils novadā dzīvesbiedrs nogalināja sievieti, gan pēc zēna piekaušanas un citiem saistītajiem notikumiem Imantā, Rīgā.